Nepiekrītu iepriekšējam komentāram par minētā tiesas argumenta novērtējumu.

1. Jāsaprot, ka objektīvās izmeklēšanas princips regulē attiecības starp privātpersonu un valsti, nevis starp dažādiem valsts varas nozarojumiem - iestādi un tiesu. Principā valsts pārvaldes iestāde uz tiesību principiem, jo īpaši uz objektīvo izmeklēšanu, nevar atsaukties.

2. Ir atšķirīgs slieksnis, kādā tiek prasīta argumentācija no privātpersonas, kas parasti nav jurists, un iestādes, no kuras tiek prasīta juridiska kvalifikācija. Šajā gadījumā tiesai nevar izcelties pienākums objektīvi kaut ko izmeklēt, ja iestāde savas kļūdas procesā labo ar pirksta iebakstīšanu mākoņos - mož pārkāpts kāds princips.

Citāts no nolēmuma : "Kaut arī blakussūdzībā atbildētāja atsaukusies uz privātpersonas tiesību ievērošanas principu, tiesiskuma un tiesiskās paļāvības principu, atbildētāja nav pienācīgi argumentējusi šo principu kopsakaru ar izlemjamo jautājumu. Līdz ar to tiesa neuzskata par nepieciešamu minēto atbildētājas argumentu izvērtēt."



Kā tad šajā gadījumā ar APL nostiprināto objektībās izmeklēšanas principu? Vai tas tikai darbojas pensionāru vai profesionālu sūdzībnieku lietās? Valsts labā tas nav piemērojams? Nevar saprast to apgabala judikatūru - profesionāla sūdzībnieka pieteikumā tiesnesism pašama, piemēram jāmeklē dokumentu oriģināli un dokumenti par materiālo stāvokli, lai izlemtu jautājumu par valsts nodevas samaksu, savukārt te pat ir uzrakstīti argumenti - tiesa, varbūt ne juridiski precīzi, bet tos pat neapskata pēc būtības.

tīri praktiski saprotu, katrā lietā aprakstīt, ka nav principu pārkāpums, ir grūti, bet vai atrakstīšanās šādā stilā ir labākais variants?