Vai mirušas personas radiniekiem jāatlīdzina morālais kaitējums

Ilmārs Šatovs, LU Juridiskās fakultātes students

Rakstu publicēšanai ieteicis LU lektors zv. advokāts Lauris Liepa.

*Redakcijas piezīme: raksts tika iesniegts publicēšanai pirms grozījumiem Civillikumā(“LV”, 09.02.2006., Nr.24). Ar šiem grozījumiem ir izdarītas arī izmaiņas normās, kas regulē tiesības prasīt morālo kaitējumu.

Civillikumā* (turpmāk– CL) nav vispārējas tiešas rakstītas tiesību normas, kas regulētu iespēju cietušās mirušās personas radiniekiem gadījumos, kad persona zaudējusi dzīvību prettiesiska tiesību aizskāruma dēļ, prasīt morālā kaitējuma atlīdzību no tiesību aizskārēja ar civiltiesisku prasījumu. Šī problēma ir aktuāla, jo dažkārt cietušās mirušās personas radinieki iesniedz civiltiesiskas prasības tiesā par viņiem nodarītā morālā kaitējuma atlīdzību sakarā ar cietušās mirušās personas nāvi prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā.

Pastāvošajā judikatūrā ir atzīts, ka CL vispārējie delikta noteikumi neregulē morālā kaitējuma atlīdzību gadījumos, kad mirušās cietušās personas radinieki prasa morālā kaitējuma atlīdzību no tiesību aizskārēja puses, kura prettiesiskas darbības rezultātā ir iestājusies cietušā nāve.¹ Tomēr diemžēl šā raksta autoram nav izdevies atrast tiesu nolēmumos detalizētu skaidrojumu, kādēļ tieši šāda tiesu prakse pastāv.

Raksta mērķis ir noskaidrot, vai ir iespējams atvasināt no CL ietvertajiem tiesību principiem pamatu prasībai par morālā kaitējuma atlīdzināšanu personiska aizskāruma dēļ, kura rezultātā ir zaudēta cilvēka dzīvība, mirušās personas radiniekiem. Raksta mērķa noskaidrošanai tiks izmantota tiesību tālākveidošanas metode.

Vispārējā principa identificēšana un satura noteikšana

CL Ceturtās daļas 3.nodaļas “Saistības un prasījumi no neatļautas darbības” 1.apakšnodaļas “Neatļauta darbība un vainas pakāpes” 1635.pantā noteikts delikta vispārējais tiesību princips: “Katrs tiesību aizskārums, t.i., katra pati par sevi neatļauta darbība dod tam, kam tā kaitējusi, tiesību prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.”

CL Ceturtās daļas 19.nodaļas “Prasījumi no dažādiem pamatiem” 1.apakšnodaļas “Prasījumi personisku aizskārumu dēļ” 1.daļā “Atlīdzība par miesas bojājumiem” un 2.daļā “Tiesība uz atlīdzību no nodarījumiem pret personisko brīvību, godu, cieņu un pret sieviešu nevainību” ir noteikta CL 1635.pantā ietvertā delikta vispārējā tiesību principa detalizācija attiecībā uz personiskiem aizskārumiem.