Viņiem bija kombatantu pazīmes: viņi atklāti nēsāja ieročus, šī grupējuma priekšgalā bija atbildīga persona. Pēc prokuratūras versijas, ieroči, kas tiem tika izsniegti, bija paredzēti aizsardzībai pret bandītiem, lai gan, kā zināms, granātas, kuras viņiem bija, pieder uzbrukumam paredzētam ieroču veidam.
|
|
2004.gada 28.septembrī ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta spriedumu* beidzās sarkanā partizāna Vasilija Kononova krimināllieta, kura daudzu gadu laikā izsauca plašu rezonansi un sabiedrības interesi. Par to tika uzrakstīts vairāk nekā tūkstotis rakstu dažādos izdevumos gan Latvijā, gan aiz tās robežām. Plaši apgaismojot šo lietu, autori pa lielākajai daļai skāra politiskus jautājumus, izsakot savās publikācijās dažkārt pretrunīgus viedokļus, sākot no prasības “sodīt bandītu”, līdz aicinājumam atbrīvot “sarkano partizānu”. Šajā rakstā tiks aplūkoti šī procesa juridiskie aspekti.
Par formālu iemeslu krimināllietas ierosināšanai kļuva raksti, kas tika publicēti “Tautas Izlūka Biļetena” 58., 68., 78.numurā (kritiķu vairums šo izdevumu pieskaita tā sauktajai dzeltenai presei), kuri informēja, ka 1944.gada 25.maijā sarkano partizānu grupa V.Kononova vadībā nodedzināja Mazo Batu sādžu un veica mierīgo iedzīvotāju masveida slepkavības. Balstoties uz šo informāciju, kā arī uz 60.– 80.gadu arhīvu datiem un laikrakstu publikācijām, 1998.gada 22.janvārī Satversmes Aizsardzības birojs ierosināja krimināllietu Nr.86000198. Pamatojoties uz 1998.gada 14.augusta lēmumu, V.Kononovs tika arestēts, bet 21.augustā pret viņu tika izvirzīta apsūdzība pēc Latvijas Kriminālkodeksa (KK) 68.3 panta (kara noziegumi). Otrās grupas invalīdam, 75 gadus vecajam pensionāram tika piemērots tāds drošības līdzeklis kā arests, lai gan bija acīmredzams, ka neviens nopietni pat nedomāja, ka viņš slēpsies no izmeklēšanas.
Vasilijs Kononovs dzimis 1923.gada 1.janvārī Ludzas rajona Strauju sādžā. 1957. gadā beidzis PSRS Iekšlietu ministrijas Augstāko skolu, bija PSKP biedrs, pēdējā darbavieta– LPSR Iekšlietu ministrijas Transporta milicijas pārvaldes priekšnieks, šobrīd– pensionārs.
V.Kononovs tika apvainots par to, ka Otrā pasaules kara laikā, būdams kombatants, tas ir, PSRS sarkano partizānu speciālās grupas brigādes “Laiviņš” komandieris Baltkrievijas un Latvijas teritorijā, izdarīja kara noziegumu, tas ir, pārkāpa kara vadīšanas noteikumus, kas izpaudās kā mierīgo iedzīvotāju slepkavība, spīdzināšana, neattaisnota dzīvojamo un saimniecības ēku postīšana.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
