Cilvēce trešajā tūkstošgadē ienāk, ņemot līdzi ne tikai reālus un unikālus sasniegumus, kuri gūti pēdējā simtgadē (sekmīga kosmosa apgūšana, gēnu inženierijas un biotehnoloģiju attīstība, informatīvi elektronisko sistēmu izveide un lietošana utt.), bet arī mokoties un sirgstot ar dažādām sociāla rakstura kaitēm (narkomāniju, korupciju, prostitūciju un, neapšaubāmi, arī ar augstu noziedzību). 20. gadsimts ir bijis izteikti kriminalizēts — ar diviem pasaules kariem, vairākiem tūkstošiem bruņotu lokālu karadarbību, totālu narkotizāciju un garīgo vērtību nivelāciju. Īpaši izteiktas negatīvas sabiedrības attīstības tendences ir jūtamas noziedzības kvalitatīvajās un kvantitatīvajās iezīmēs.

Noziedzība pasaulē, pēc starptautisko ekspertu atzinumiem, kuru pamatā ir ANO nacionālo statistikas datu apkopojumi, tikai pēdējos trīsdesmit gados ir pieaugusi četras reizes, t.sk. bijušajās sociālistiskajās valstīs un ASV — astoņas reizes, Lielbritānijā un Zviedrijā — septiņas, Francijā — sešas, Vācijā — četras reizes. ANO apkopojumi liecina, ka reģistrētā noziedzība vidēji pieaug par pieciem procentiem gadā, bet iedzīvotāju skaits gadā vidēji palielinās par vienu procentu. Latvijā, kā zināms, iedzīvotāju skaits samazinās, bet reģistrētie noziedzīgie nodarījumi krasi pieaug. 2001.gadā pasaulē kopumā var būt reģistrēti 450 miljoni noziegumu. Taču noziedzības reālie rādītāji ir vairākkārt augstāki.