Viens no uzdevumiem, izstrādājot Krimināllikumu, bija — padarīt to vieglāk uztveramu un līdz ar to atvieglot atsevišķu Krimināllikuma normu piemērošanu krimināllietu pirmstiesas un tiesas izmeklēšanā.

Šāda uzdevuma īstenošana lielākoties tika sasniegta, pilnīgāk formulējot Krimināllikuma pantu dispozīcijas, ietverot noziedzīgu nodarījumu sastāvu aprakstos plašāku konkrēta nodarījuma pazīmju izklāstu.

Ir izmantots arī tāds krimināltiesiskās normas uzbūves paņēmiens, pēc kura vienā noziedzīga nodarījuma sastāvā tiek apvienoti divu patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmes. Tā ir situācija, kad noziegumu ideālās kopības gadījumos, piemēram, laupīšanā, ja tā saistīta ar slepkavību, atbilstoši Latvijas Kriminālkodeksam (turpmāk LKK) katrs nodarījums tika kvalificēts atsevišķi, nosakot sodu par katru no šiem nodarījumiem un arī pēc noziegumu kopības.

Tie ir nodarījumu ideālās kopības gadījumi, kad viena un tā pati persona ar savu darbību vai savstarpēji saistītām darbībām vienā šo darbību realizēšanas procesā izdara vismaz divus patstāvīgus noziedzīgos nodarījumus, par kuriem tā līdz sprieduma taisīšanai nav bijusi notiesāta un attiecībā uz kuriem nav iestājies arī kriminālatbildības noilgums.