Par kriminālsodu mēra precizēšanu
Mag iur. Andrejs Judins, Policijas akadēmijas Krimināltiesisko zinātņu katedras docents, - "Latvijas Vēstnesim"
Krimināllikums ir vienīgais normatīvais akts Latvijas Republikā, kas nosaka noziedzīgu nodarījumu loku un paredz par tiem atbildību. Atšķirībā no Latvijas Kriminālkodeksa, kurā visi kriminālnodarījumi tika dēvēti par noziegumiem, jaunajā Krimināllikumā noziegumi tiek norobežoti no kriminālpārkāpumiem. Atbilstoši KL 7.panta 2.daļai par kriminālpārkāpumiem atzīstami nodarījumi, par kuriem likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem, vai vieglāks sods. Pārējie Krimināllikumā definētie bīstami nodarījumi ir noziegumi, kuri tiek sadalīti trīs grupās:
• mazāk smagi noziegumi,
• smagi noziegumi,
• sevišķi smagi noziegumi.
KL 7.panta 3.daļā mazāk smags noziegums definēts kā tīšs nodarījums, par kuru likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par diviem gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par diviem gadiem.
Atbilstoši KL 7.panta 4.daļai par smagu noziegumu atzīstams tīšs nodarījums, par kuru likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.