Pie manis griezās Valsts policijas pārstāvis I.Smildziņa kungs saistībā ar problēmām par Ministru kabineta noteikumu projektu “Par noteikta apjoma noslodzes datu nodošanu Valsts policijai, valsts drošības iestādēm un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam”. I.Smildziņa kungs pastāstīja, ka projekts divas reizes ir noraidīts valsts sekretāru sanāksmē.¹ Viņš atsūtīja visus nepieciešamos dokumentus un lūdza izteikt savu viedokli, kā atrisināt problēmu.

Uzzināju, ka Iekšlietu ministrijas vadībā strādā šim mērķim speciāli izveidota darba grupa. Noteikumu projekts tiek gatavots, pamatojoties uz Elektronisko sakaru likuma (ESL) 19.panta “Elektronisko sakaru komersanta (turpmāk – ESK) pienākumi” 11.punktu, kas noteic, ka elektronisko sakaru komersantam ir pienākums nodrošināt noslodzes datu glabāšanu trīs gadus, kā arī Ministru kabineta paredzētajā kārtībā noteikta apjoma noslodzes datu nodošanu Valsts policijai, valsts drošības iestādēm, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ja attiecīgie dienesti to pieprasa.² Noteikumu projekts tiek gatavots, arī pamatojoties uz ES 2006.gada 15.marta Direktīvu 2006/24/EK “Par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu, un par grozījumiem Direktīvā 2002/58/EK”.

Iepazīstoties ar atsūtītajiem dokumentiem, identificēju vairākas problēmas, par kurām, manuprāt, nepieciešama plašāka diskusija, tāpēc nolēmu tam veltīt šo rakstu.