Turpinājums.

Sākums "LV" 12.12.2000, Nr.448/449.

30 Sk.: turpat, 1021.lpp.

31 Sk.: turpat, 1021.lpp. Pirmā teikuma augšdaļā V. Bukovskis min legatārus, kuru priekšā mantiniekiem esot atbildība arī ar savu mantu tāpat kā kreditoru priekšā, ja nav izmantotas inventāra tiesības. Šeit acīmredzot ir ieviesusies pārskatīšanās kļūda, jo legāta izpildīšana no mantinieka mantas būtu pretrunā ar 2177. p. un legāta kā dāvinājuma uz mantojuma rēķina būtību. Tur visticamāk bija domāti kreditori, kuru priekšā mantinieki var atbildēt arī ar savu mantu (2648.p.).

2. Legāts

No visa teiktā izriet, ka gadījumos, kad legātus izpildīja mantinieki, tie bija jādod no mantojuma tīrā atlikuma, t.i., tikai pēc mantojuma atstājēja parādu segšanas (V.C.K. 2308.p. — 2316.p., 2177.p., kā arī citu likumā norādīto izdevumu segšanas (apbedīšanas apmaksa, neatraidāmo mantinieku neatņemamās daļas)".

Tomēr V.C.K. 2177. pants sasaucas ne tikai ar iepriekš minētiem pantiem, bet arī ar Vietējo Civillikuma Kopojuma 2666. pantu, kas atrodas nodaļā "Par atbildību, kas krīt uz sevišķām mantojuma sastāvdaļām". Kā jau pats nodaļas nosaukums norāda, šeit tiek noteikta personas atbildība, izejot ne tikai no tās statusa attiecībā uz mantojumu (mantinieks, legatārs), bet arī no tā, ko šī persona un kādā veidā saņem no mantojuma, attiecīgi nosakot atbildības apmēru (mantojuma sevišķo sastāvdaļu atbildība). Tieši šeit ir paredzēts gadījums, kā izņēmums no vispārējās kārtības, kad legātus izpilda tieši no mantojuma, nevis ar mantinieka starpniecību, jo pārējos gadījumos, kad legātus izpilda mantinieks, viņš vispirms apmierina kreditorus, izdala neatņemamās daļas, paņem, ja pienākas, Falcīdija kvartu un pēc tam to, kas atlicis, mantojumā atdod legatāriem. Tādējādi mantojuma atstājēja kreditoriem ir nodrošināta priekšrocība, jo mantinieks, kas mantojumu bija pieņēmis bez inventāra tiesībām, ir ieinteresēts vispirms apmierināt mantojuma atstājēja kreditorus, jo, ja mantojuma nepietiks šim nolūkam, viņam būs jāmaksā no savas paša mantas, bet, ja nepietiks mantojuma legātu izdošanai, tad tie tikai samērīgi jāsamazina un no savas paša mantas mantiniekam nav jāmaksā (V.C.K. 2177. p.). Ja mantinieks izmantojis inventāra tiesības un citos gadījumos (V.C.K. 2316. p.), mantojuma atstājēja kreditoru priekšrocības noteiktas arī 2313. pantā.

Vienīgais gadījums, kad šīs mantojuma atstājēja kreditoru intereses nav pilnībā nodrošinātas, ir tas, kad legāti tiek izdoti tieši no mantojuma, tas varēja notikt tikai Liflandē un Estlandē gadījumos, kad testamentā nozīmētie mantinieki atkrita, kaut legāta izpilde bija uzticēta testamentārajam mantiniekam (V.