Publikācijas “Pārmaiņu laiks kriminālprocesā” iepriekšējos rakstus sk.: “Jurista Vārda” šā gada Nr.8, 11, 20, 21, 23, 26.

Rakstu kopas “Pārmaiņu laiks kriminālprocesā” pēdējo rakstu veltīsim trim kriminālprocesa vispārīgās daļas institūtiem– procesuālajiem termiņiem, procesuālajiem dokumentiem un mantisko jautājumu risinājumam kriminālprocesā. Arī šajos trijos jautājumu blokos ir notikušas izmaiņas, kas atsevišķos gadījumos vērtējamas kā ļoti būtiskas. Tāpat arī šo kriminālprocesuālo institūtu tiesiskajā reglamentācijā saskatāmas zināmas aktuālas un problemātiskas nianses, kurām arī secīgi pievērsīsimies šajā rakstā.

Kriminālprocesuālo termiņu tiesiskā reglamentācija bija iekļauta KPK 8.nodaļas “Termiņi un tiesu izdevumi” 90. un 91.pantā. KPL procesuālajiem termiņiem veltīta 5.sadaļas 18.nodaļa “Procesuālie termiņi”, kurā iekļauti pieci panti. Tādējādi uzskatāmi redzams, ka KPL procesuālajiem termiņiem atvēlēts vairāk uzmanības un tie reglamentēti sīkāk. KPK pats procesuālā termiņa jēdziens netika atklāts, savukārt KPL 18.nodaļa sākas ar 312.pantu, kurā ietverts procesuālā termiņa definējums: “Procesuālais termiņš ir šajā likumā paredzētajā kārtībā noteikts periods (vai brīdis), kura laikā (vai kuram iestājoties) kriminālprocesā iesaistītajām personām ir pienākums vai tiesības veikt noteiktas darbības vai atturēties no to veikšanas.” Šajā definīcijā atklāta procesuālā termiņa būtība, proti, ka tas ir laiks, kurš atvēlēts tiesību realizācijai vai pienākumu izpildei, kurš tiek noteikts likumā paredzētā kārtībā un var tikt noteikts divējādi– kā periods (t.s. termiņi–periodi) un kā brīdis (t.s. termiņi–momenti).

KPL 313. pants un KPL 314.pants veltīts procesuālā termiņa sākuma noteikšanai un procesuālā termiņa aprēķināšanai. KPL 313.p.1.d. veltīta t.s. termiņiem–momentiem un faktiski tajā ietvertā norāde attiecināma ne tikai uz termiņa sākumu, bet ir vērtējama kā vispārīga norāde attiecībā uz termiņu momentu būtību. Tātad “ja procesuālais termiņš nosaka kādas procesuālās darbības veikšanu pirms vai pēc citas procesuālās darbības vai sakarā ar šajā likumā noteikta notikuma iestāšanos, vai vienlaikus ar citu procesuālo darbību, tad tas ir saistīts ar noteikto notikumu un uz to neattiecas šā likuma 314.pantā paredzētie termiņu aprēķināšanas noteikumi”. Tādējādi KPL 314.pantā paredzētais termiņu aprēķināšanas modelis attiecināms uz t.s. termiņiem–periodiem. Šo termiņu sākumu raksturo KPL 313.p.2., 3.daļa, saskaņā ar kuru šo termiņu sākums:

– var būt tieši norādīts likumā;

– var nebūt tieši norādīts likumā un tādā gadījumā par tā sākumu uzskatāms brīdis, kad izveidojas tās kriminālprocesuālās attiecības, kuru dēļ šis termiņš noteikts.

Savukārt par kriminālprocesuālo attiecību izveidošanās brīdi uzskatāms brīdis, kad procesā iesaistītā persona ir uzzinājusi vai tai bija jāuzzina par konkrētu procesuālo tiesību vai pienākumu rašanos.

Vispārīgie termiņa–perioda tecējuma un beigu aspekti noteikti KPL 314.pantā. Šo jautājumu tiesiskā reglamentācija līdz 2005.gada 1.oktobrim bija ietverta KPK 80.pantā. Šobrīd saskaņā ar KPL 314.p.1.d., aprēķinot stundās vai dienās noteiktos termiņus, neņem vērā to stundu vai dienu, kurā termiņš sācies. Arī KPK 90.p.1d. bija paredzēts šāds noteikums. Stundās un dienās noteiktā termiņa beigu moments KPK tieši atrunāts netika, savukārt KPL paredzēts, ka “termiņš beidzas, iztekot attiecīgā perioda pēdējai pilnajai stundai, ja termiņš noteikts stundās, vai iztekot pēdējai diennaktij, ja termiņš noteikts dienās”. Attiecībā uz mēnešos noteikta termiņa tecējumu reglamentācija KPL un KPK ir līdzīga un saskaņā ar to mēnešos noteikts termiņš beidzas mēneša attiecīgajā datumā, bet, ja mēnesī nav attiecīgā datuma,– attiecīgā mēneša pēdējā datumā.