5. Septembris 2006 /NR. 35 (438)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesu reformai trūkst sistēmiskuma
3
Dr.iur.
Uldis Ķinis
 

Pēdējā laikā atkal aktivizējusies diskusija saistībā ar tiesu iekārtas reformu. Šķiet, ka domu apmaiņa dažādos līmeņos turpinās bezmaz jau 10 gadus. Tāpēc vēlos izteikt arī savu viedokli par šo problēmu. Man šķiet, ka tiesu reformas problēmas risināšanu laika ilguma ziņā var salīdzināt ar diskusiju par reģionālo reformu. Starpība ir tikai tā, ka diskusijā par reģionālo reformu tiek iesaistītas visas pašvaldības, bet, apspriežot tiesu reformu, nepietiekami tiek ņemts vērā tiesnešu viedoklis. Galu galā, kurš gan cits, ja ne tiesneši un tiesas darbinieki vislabāk zina to, ar kādām problēmām slimo mūsu tiesu sistēma.

Tiesu reformai trūkst sistēmiskuma

Dr.iur. Uldis Ķinis, Kuldīgas rajona tiesas priekšsēdētājs

 

01.JPG (11805 bytes)
Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Pēdējā laikā atkal aktivizējusies diskusija saistībā ar tiesu iekārtas reformu. Šķiet, ka domu apmaiņa dažādos līmeņos turpinās bezmaz jau 10 gadus. Tāpēc vēlos izteikt arī savu viedokli par šo problēmu. Man šķiet, ka tiesu reformas problēmas risināšanu laika ilguma ziņā var salīdzināt ar diskusiju par reģionālo reformu. Starpība ir tikai tā, ka diskusijā par reģionālo reformu tiek iesaistītas visas pašvaldības, bet, apspriežot tiesu reformu, nepietiekami tiek ņemts vērā tiesnešu viedoklis. Galu galā, kurš gan cits, ja ne tiesneši un tiesas darbinieki vislabāk zina to, ar kādām problēmām slimo mūsu tiesu sistēma.

Man bija tas gods no 2004.gada augusta līdz 2005.gada jūlijam strādāt par vecāko tieslietu ekspertu pirmajā Eiropas Savienības Padomes rīkotajā Likuma misijā Gruzijā. Misijas galvenais uzdevums bija palīdzēt Gruzijai izstrādāt vispusīgu un visaptverošu krimināltiesiskās reformas stratēģiju. Pēc 2003.gada tā dēvētās rožu revolūcijas Gruzijā sākās plašs reformu process dažādās jomās, tai skaitā ekonomikā un tieslietu jomā. Misijas darba uzdevumā tika ietverti šādi sektori: policija un noziedzības novēršana, tiesu vara, prokuratūra, kriminālprocess, krimināltiesības un administratīvie pārkāpumi, sodu izpilde, juridiskā izglītība, juridiskā palīdzība, advokāti un ombudsmeņa institūts.

Patiesi varu lepoties, ka esmu piedalījies vienā no visu laiku veiksmīgākiem ES projektiem, jo, pateicoties precīzi izplānotam darba uzdevumam un mūsu rīcībā esošām darba metodēm, misijas beigās tika sagatavota visaptveroša valsts krimināltiesiskās sfēras reformas stratēģija, kura Gruzijā jārealizē turpmāko četru līdz desmit gadu laikā. ES Padome, lai uzraudzītu, kā Gruzija īsteno pirmo stratēģijas izpildes fāzi, izveidoja papildu Likuma misiju (Follow up Rule of law), kas strādāja no 2005.gada septembra līdz 2006.gada 1.martam Eiropas Savienības Speciālā pārstāvja Dienvidkaukāzā (EUSR) biroja pārraudzībā. Šīs misijas uzdevums bija panākt, lai Gruzijas puse izstrādātu rīcības plānu stratēģijas ieviešanai. Arī šis darba uzdevums tika izpildīts.

Ja Gruzija izpildīs šos pasākumus un pratīs veiksmīgi izmantot starptautisko donoru atbalstu, tad pēc četriem pieciem gadiem viņi nenoliedzami būs krimināltiesiskās reformas attīstībā soli, ja pat ne divus soļus, priekšā Latvijai. Lai Gruzijas politiķi un varasvīri nevarētu novirzīties no stratēģijā paredzētā kursa, ES pieņēma lēmumu ietvert šo pasākumu plānu kā Gruzijas un ES partnerattiecību līguma neatņemamu sastāvdaļu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
TIESNESIS
11. Septembris 2006 / 15:50
0
ATBILDĒT
Vai cienījamais autors un citi Latvijas tiesneši ir ieskatījušies šā likumprojekta pārejas noteikumos, kuru 12.punkts paredz iesaldēt likumā paredzētās tiesnešu algas vēl uz diviem gadiem? Kāpēc neviens nebrēc? Laikam jau tiesnešiem ir vienalga- trešdaļa algas tāds sīkums vien ir..
aktuāli
10. Septembris 2006 / 12:57
0
ATBILDĒT
Paldies autoram par tik vispusīgu apskatu tiesu iekārtas problēmās. Kādreiz liekas, ka pie daudzām 'menedžēšanas lietām ir vainojams skaidras izpratnes trūkums. Vai tad tiešām ir tik grūti sakārtot tiesu apgādi ar kancelejas precēm, lai tiesnešiem pašiem nav jāpērk papīrs un pildspalvas, kā tas ir Rīgas tiesās. Tāpat arī kancelejas darbinieku skaits, ir jābūt kādai proporcijai starp tiesnešu/ lietu skaitu un kancelejas darbinieku skaitu, lai nav tā,ka vienāds kancelejas darbinieku skaits ir Ludzas tiesas kancelejā un Latgales priekšpilsētas tiesas kancelejā Rīgā. Šoruden sākas mācības maģistrantūras programmā notāriem LU. Pirms 3-4 gadiem gāja runa, ka tāda maģistrantūra būs tiesnešiem. Tagad neviens to pat neatceras. Nan nekas pret to, ka TM un TA ir departamenti un amati, kas atbild par tiesu darbu. Bet fakts, ka viņi ir ar ļoti zemu kapacitāti un ļoti zemu izpratne par Satversmē nostiprināto tiesnešu neatkarības principu.

Problēmas ir
6. Septembris 2006 / 12:35
0
ATBILDĒT
Raksts ļoti interesants, pat ja autoram ne visur var piekrist, tomēr paldies par tēmas pacelšanu.

Problēmas mūsu tiesu sistēmā ir - to laikam nenoliedz neviens. Bet:

1) trūkst nopuietnas vēlēšanās kaut ko risināt, jo tiesas jau nav veselības aprūpes iestādes, tādēļ lielu politiku un popularitāti uztaisīt nevar,

2) visa sistēmas ir smaga, savstarpēji savijusies interešu mudžeklī. Nu kā tu, cilvēks, pārtaisīsi rajonu tiesas par pirmo instanci visās lietās un attiecīgi apgabalu par vienīgo apelācijas instanci, ja rezultātā nāksies Senāta palātas likvidēt un tiesnešus pārcelt uz apgabaltiesām, lai Senātā paliktu tikai kasācija un senatori (kas arī būtu normāli)??? Tas tikai viens piemērs.

Īpaši pareizi U.Ķinis analizē šo nesaprotamo Tieslietu padomi, kas iecerēta projektā. Ja reiz tai nebūs faktiskinekādas teikšanas un pat varas pār Tiesu administrāciju, kādēļ tad vispār šāda padome vajadzīga!

Starp citu - kādā stadijā šobrīd ir projekts par tiesu iekārtu?
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties