Rakstu publicēšanai ieteicis LU Juridiskās fakultātes lektors Mg.iur. Lauris Liepa

Advokātu interešu konflikts šobrīd ir viens no visplašāk diskutējamajiem jautājumiem ne tikai ārvalstu, bet arī Latvijas juridiskajā praksē. Kaut arī raksta mērķis nav komentēt kādu konkrētu situāciju, jāpiemin, ka sabiedrības rezonansi ieguvušais gadījums tā saucamajā “Bankas Baltijas” lietā kļuvis par piemēru problemātiskai un dažādi vērtējamai problēmai – advokātu mobilitātei privātajā sektorā. Darbā tiks izklāstīti un sīkāk izanalizēti šā jautājuma sastāvelementi, vērtējot arī ārvalstu praksē izkristalizējošos principus. Tieši šo sastāvelementu būtības izprašana, savstarpējā sakara noteikšana un izvērtēšana nodrošina pareizu priekšstatu par potenciāla konflikta risināšanas iespējām.

Advokātu mobilitātes intensitāte ik gadu palielinās vairāku sociālekonomisko un psiholoģisko faktoru ietekmē. Tas ir saistīts gan ar Eiropas Kopienas ietvaros nodibināto reglamentētu profesijas pārstāvju pakalpojumu sniegšanas brīvības režīmu, gan ar vēlmi tiekties pēc karjeras un profesionālās izaugsmes. Globalizācijas procesā, palielinoties starptautisko sakaru intensitātei, ir vērojamas advokātu biroju paplašināšanās tendences, vairākus apvienojot vienā lielā birojā vai veidojot filiāles dažādās pasaules valstīs. Advokātu biroji nereti arī sadalās, izveidojot atsevišķus birojus un paplašinot juristu štatu. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka pārsvarā klientu ar advokātu saista īslaicīga “viena gadījuma” rakstura attiecības, birojā veidojas plaša un izvērsta klientu datu bāze, kas ievērojami paaugstina interešu konflikta rašanās iespējamības pakāpi. Minētais risks ir saistīts arī ar to, ka, paplašinoties un attīstoties nacionālo normatīvo tiesību aktu bāzei, klients savu interešu labā cenšas izvēlēties attiecīgas jomas autoritatīvāko speciālistu, kurš ir sekmīgi piedalījies līdzīgu lietu vešanā vai pat ir pārstāvējis kādu no pusēm ar jauno lietu pēc būtības saistītajā lietā. Attiecīgi klients maina advokātu biroju līdz ar paša speciālista prakses vietas maiņu. Tas savukārt palielina konkrētā advokāta iespējas tikt iesaistītam interešu konfliktā, jo praktizēšanas vietas maiņas dēļ būtiski mainās arī klientu loks, kas bieži vien ir par pamatu dažādu interešu sadursmei. Tādējādi jāsecina, ka pastāvīgās attīstību veicinošās izmaiņas sociālekonomiskajā vidē, likumdošanas izmaiņas, kā arī subjektīvi psiholoģiskie faktori veicina potenciālu interešu konfliktu rašanās iespējamību un vairo to veidus.