Pierādīšanas teorija kriminālprocesā eksistē vairāk nekā 180 gadus. 1827.gadā angļu filozofs un jurists Dž.Bentams publicēja savu grāmatu par tiesu pierādījumiem, kurā pausta atziņa, ka par pierādījumiem ir uzskatāmi fakti.1 Ilgu laiku visi zinātnieki kriminālprocesā atzina par pareizu šādu Dž.Bentama domu.2 Arī Rietumos zinātnieki lielākoties par pierādījumiem atzīst faktus,3 kaut gan sastopami arī uzskati, ka pierādījumi ir "informācija, kas vērsta uz faktu pamatošanu"4 vai ka "pierādījums ir fakta izklāsts, kas palīdz kaut ko pamatot, ka kaut kas ir patiess".
Par pierādījumu izpratni kriminālprocesā
Dr.hab.iur. Reinhards Dombrovskis, emeritēts profesors
Foto: no personiskā arhīva |
Pierādīšanas teorija kriminālprocesā eksistē vairāk nekā 180 gadus. 1827.gadā angļu filozofs un jurists Dž.Bentams publicēja savu grāmatu par tiesu pierādījumiem, kurā pausta atziņa, ka par pierādījumiem ir uzskatāmi fakti.1 Ilgu laiku visi zinātnieki kriminālprocesā atzina par pareizu šādu Dž.Bentama domu.2 Arī Rietumos zinātnieki lielākoties par pierādījumiem atzīst faktus,3 kaut gan sastopami arī uzskati, ka pierādījumi ir “informācija, kas vērsta uz faktu pamatošanu”4 vai ka “pierādījums ir fakta izklāsts, kas palīdz kaut ko pamatot, ka kaut kas ir patiess”.5
Divdesmitā gadsimta septiņdesmitajos gados Krievijā radās jauns viedoklis, kas kategoriski noteica, ka pierādījumi ir nevis fakti, bet gan ziņas par faktiem. Prof. V.Dorohovs apgalvoja, ka cilvēka galvā atrodas tikai ziņas, nevis fakti.6 Šādai domai piekrita visi Krievijas procesuālisti, un kopš tā laika Krievijā par pierādījumiem tiek uzskatītas ziņas par faktiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.