Saistību tiesību komentāri
V. Gribas īstums

LL.M. Sergejs Rudāns, zvērinātu advokātu biroja “Liepa, Skopiņa / BORENIUS” jurists

1440. Lai tiesisks darījums būtu spēkā, nepietiek ar to vien, ka tā dalībnieki izteic savu gribu, bet ir vēl vajadzīgs, lai šī griba būtu radusies brīvi – bez maldības, viltus vai spaidiem.

Likums dažādi regulē gribas trūkuma tiesiskās sekas atkarībā no to veida. Tā svarīgas maldības ietekmē noslēgtais līgums automātiski nav spēkā no paša sākuma, bet viltus vai spaidi dod vienīgi tiesības apstrīdēt darījumu. Šis regulējums ir izskaidrojams ar to, ka Civillikums galvenokārt pieturas pie gribas teorijas, saskaņā ar kuru gribas izteikums un griba kopā veido vienotu veselu, kas tiek iznīcināts, ja starp šī veselā sastāvdaļām rodas neatbilstība. Tāpēc arī svarīgas maldības ietekmē noslēgtais darījums nemaz nestājas spēkā, jo viens no tā pamatā esošajiem gribas izteikumiem juridiski vispār nav radies.¹ Turpretim viltus un spaidi paši par sevi neiznīcina darījuma spēku, bet vienīgi piešķir personai tiesības apstrīdēt to. Šāds atšķirīgs maldības un viltus vai spaidu tiesisko seku regulējums ir radies, pārņemot Civillikumā romiešu tiesības, kurās personas aizsardzība no viltus vai spaidiem ir attīstījusies kā pretora radītās tiesības. Tā kā pretors nevarēja pasludināt darījumu par spēkā neesošu ipso iure, viņš atzina personām tiesības apstrīdēt aiz viltus vai spaidiem noslēgto darījumu.²

Brīvs gribas izteikums ir vajadzīgs priekšnoteikums ne tikai darījuma, bet arī jebkura cita gribas izpauduma spēkā esamībai³ (piemēram, atgādinājums parādniekam, paziņojums par cesiju⁴).

1441. Maldība var rasties vai nu no tam, ka pavisam trūkst ziņu vai ka ir tikai nepietiekošas ziņas par kādiem faktiskiem apstākļiem – faktiska maldība – vai kādām tiesiskām normām – tiesiska maldība.

[1] Maldības jēdziens. Augstākās tiesas Senāts ir definējis maldību: “Maldība (..) ir darījuma dalībnieka nepareizs, īstenībai neatbilstošs priekšstats par apstākļiem, kas saistīti ar darījuma priekšnoteikumiem, saturu, tiesiskajām sekām, un tā var rasties, piemēram, informācijas trūkuma vai šīs informācijas kļūdainas izpratnes dēļ.”⁵ Šo definīciju var precizēt: maldība ir personas nepareizs priekšstats par savas gribas izpausmes saturu (faktiska maldība) vai tās juridiskām sekām (tiesiska maldība). Tātad par maldību var runāt, ja gribas izteikuma adresāts pamatoti piešķir tam citu saturu vai saista to ar citām tiesiskām sekām nekā pats gribas izteikuma autors. Piemēram, kāds aiz pārrakstīšanās norāda pirkuma līguma noslēgšanas piedāvājumā augstāku cenu vai nepareizi lieto vārdu, kļūdoties par tā īsto jēgu. Visos šajos gadījumos gribas izteikuma objektīvs saturs neatbilst personas subjektīvai gribai.

Ja gribas izteikuma adresāts pamana sava līdzēja kļūdu, tad, viņam pieņemot piedāvājumu, līgums tiek noslēgts ar tādu saturu, kas atbilst viņa līdzēja īstai gribai, nevis nepareizam gribas izteikuma saturam (CL 1455. p.), jo nav pamata aizsargāt maldījušās personas līdzēja uzticību tam, ka gribas izteikuma objektīvs saturs atbilst tā autora patiesai gribai. Gribas izteikuma adresātam saskaņā ar noteikumiem par darījuma iztulkošanu ir jāpieliek zināmas pūles, lai noskaidrotu patieso gribas izteikuma saturu, t.i., jāņem vērā visi līguma noslēgšanas apstākļi: iepriekšējā sarakste, līdzēja izteikšanās īpatnības utt.⁶

Maldība ir nepareizs priekšstats par tādu gribas izteikumu, ar kuru persona grib radīt noteiktas juridiskas sekas.⁷ Tāpēc par maldību Civillikuma izpratnē nevar atzīt gadījumus, kad personas kļūdainai rīcībai ir tikai faktiskas sekas vai kad personai trūkst gribas piešķirt savai darbībai tiesisku nozīmi, piemēram, izsoles dalībnieks pamāj ar roku savam paziņam, bet izsoles vadītājs rokas kustību uztver kā piekrišanas apliecinājumu piedāvātajai cenai. Arī šeit, tāpat kā maldības gadījumā, persona ar savu rīcību rada apkārtējiem pamatotu priekšstatu, ka viņa grib to, ko patiesībā nav vēlējusies. Bet, atšķirībā no maldības, persona nav apzinājusies, ka citi piešķir viņas rīcībai tiesisku nozīmi, un nav vēlējusies to. Jautājumam par šādas darbības juridisku kvalifikāciju (vai tā ir atzīstama par maldību vai arī vispār nav bijis tiesiski nozīmīga gribas izteikuma), kas ārzemju literatūrā izraisīja plašas diskusijas, Latvijā nav praktiskas nozīmes, jo saskaņā ar Civillikumu šāda darbība jebkurā gadījumā būs spēkā neesoša no paša sākuma (svarīga maldība vai tiesiskās rīcības trūkums).

Atbilstoši romiešu mācībai par maldību komentējamā pantā ir minēti divi iemesli nepareiza priekšstata veidošanai: zināšanu trūkums (ignorantia) un kļūdaina faktu interpretācija (error). Šim maldības iemeslu iedalījumam nav tiesiskas nozīmes. Izšķirošais ir tikai patiesajai gribai neatbilstošais priekšstats par savu gribas izteikumu.⁸ Personu nevar atzīt par maldījušos, ja viņai vispār nav bijis priekšstata par savu rīcību. Klasiskais piemērs tam ir līguma parakstīšana, to neizlasot.