Civiltiesisko strīdu alternatīvs risinājums

Kopš vissenākajiem laikiem, jau ilgi pirms tam, kad dažādām tautām izveidojās valsts un tiesības, cilvēku dzīvē pastāvīgi radās konflikta situācijas un strīdi, kas bija jāizlemj kādam šķīrējam.

Mg.iur. Ivars Kronis, zv. advokāts, LPA Civiltiesību katedras lektors

Šajā rakstā ir aplūkots viens no svarīgākajiem un interesantākajiem institūtiem ātras un efektīvas civiltiesisko strīdu izšķiršanas jomā, kurš ātri attīstās Latvijā – tas ir strīdu alternatīva risinājuma institūts. Raksta autors aplūko strīdu alternatīva risinājuma institūta rašanās un attīstības pirmsākumus, iemeslus, šī institūta sociālās un tiesiskās adaptācijas rezultātus un perspektīvas Eiropā un Latvijā.

Raksta ietvaros šķīrējtiesa tiks aplūkota kā viena no izplatītākajiem un visefektīvāk izmantojamiem strīdu alternatīva risinājuma veidiem. Rakstā tiek sniegta analīze, ar ko šķīrējtiesa atšķiras no citiem strīdu alternatīva risinājuma veidiem, kā arī veikts “obligātas” un “neobligātas” šķīrējtiesas salīdzinājums ar tiesas procesu un citiem strīdu alternatīviem izšķiršanas veidiem. Autors mēģina arī atbildēt uz jautājumu, vai strīdu alternatīva risinājuma institūtam jāaizstāj tiesas process civiltiesisko strīdu izšķiršanas jomā.

“No Satversmē garantētajām tiesībām uz īpašumu izriet arī tiesības brīvi ar to rīkoties, piemēram, slēdzot civiltiesiskus līgumus. Šis civiltiesiskās brīvības princips tiktu ierobežots, ja līdzējiem nebūtu iespējams vienoties par sev pieņemamu līguma saturu, tostarp paredzot strīdu izskatīšanu šķīrējtiesā nolūkā izmantot šāda risinājuma priekšrocības.”¹

Jau no seniem laikiem sastopami tādi teicieni kā Si malorum causa bellum est, erit emendatio pax (latīņu val. – Karš ir ļaunuma cēlonis, bet miers kalpos ļaunuma novēršanai)² un Melior tutiorque est certa pax quam sperta victoria (latīņu val. – Labāks un drošāks ir drošs miers nekā gaidāmā uzvara).³ Šie noteikumi sastopami arī latviešu folklorā kā sakāmvārds: “Miers baro, nemiers posta.”⁴

Savukārt Vācijas kultūrā bija sastopams uzskats, ka tiesībām ir dievišķīga izcelšanās, jo Dievs vada un nosaka cilvēku likteņus.⁵ Šajā uzskatā slēpās doma, ka cilvēks tiesā ir atkarīgs no Dieva gribas. Citiem vārdiem sakot, neviena strīdus puse iepriekš nevar zināt, kam par labu tiesa taisīs spriedumu. Tāpēc izlīgšanas procedūra – tas ir līdzeklis, kas mums palicis mantojumā vēl no senčiem, par kuru nevajadzētu aizmirst, izšķirot strīdus mūsdienās.

Kopš vissenākajiem laikiem, jau ilgi pirms tam, kad dažādām tautām izveidojās valsts un tiesības, cilvēku dzīvē pastāvīgi radās konflikta situācijas un strīdi, kas bija jāizlemj kādam šķīrējam. “Šķīrējai” instancei nevajadzēja obligāti būt formālai tiesai vai tiesnesim ar īpašām pilnvarām. Tā varēja arī būt cilts kopsapulce, virsaitis un cilts vecākie, kādi gudrie un vispār jebkurš cits cilvēks – kaimiņš, pirmais pretimnācējs, kas bija spējīgs strīdīgo jautājumu izlemt.⁶

Efektīvas un ātras strīdu izšķiršanas problēma pastāv līdz pat šim laikam un tiek pastāvīgi apspriesta daudzu pasaules valstu tiesību sistēmās. Tiesību filozofs Frēnsiss Bēkons (Francis Bacon) šajā sakarā ir teicis: “Galvenokārt labāk ir vienoties mutvārdos nekā rakstveidā un ar trešās personas – vidutāja palīdzību, nekā to darīt pašam.”⁷ Tātad, ir nepieciešama trešā persona, kas palīdzētu rast risinājumu strīdā.

Viens no svarīgākajiem un interesantākajiem institūtiem ātras un efektīvas civilstrīdu un komercstrīdu izšķiršanas jomā, kurš ātri attīstās arī Latvijā, ir strīdu alternatīva risinājuma institūts (angļu val. – Alternative dispute resolution – ADR; franču val. – Modes Alternatives de règlement des conflits – MARC; krievu val. – Альтернативное решение споров – АРС; latviešu val. – alternatīvs strīdu risinājums – ASR). Šajā rakstā autors izmanto abreviatūru ADR8, kura guvusi ļoti plašu izplatību un tāpēc ir kļuvusi par tradicionālu⁹ apzīmējumu “Strīdu alternatīva risinājuma institūtam”.

Kaut gan ADR var tikt izmantots strīdu un domstarpību izšķiršanai pat krimināltiesību jomā¹⁰ (piem., lai samierinātu cietušo ar personu, kura izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu),¹¹ tomēr šajā rakstā runa būs, galvenokārt, par civilstrīdu un komercstrīdu alternatīvu risinājumu, ieskaitot strīdus, kuri izriet no darba tiesiskajām attiecībām,¹² un strīdus, kas saistīti ar patērētāju tiesību aizsardzību.