Valsts augstākās amatpersonas un valdības vairākums politiski ir gatavi noslēgt sagatavoto Latvijas un Krievijas robežlīgumu tuvākajā laikā. Līdz ar to ir notikusi politiskās pozīcijas attīstība kopš 2005.gada, kad pēc Krievijas atteikšanās parakstīt līgumu valdība pārstāvēja visnotaļ korektu viedokli, ka Latvijai ir robežas līgums (1920.gada Miera līgums), ka de facto robeža darbojas, ka Latvijas vienpusējā deklarācija netraucē otrai pusei parakstīt līgumu, jo deklarācija nav tai saistoša.
Dr.iur. Ineta Ziemele, Rīgas Juridiskās augstskolas profesore
|
Pamattēze: Saeimā apspriežamais lēmuma projekts par pilnvarojuma sniegšanu valdībai parakstīt sagatavoto Latvijas un Krievijas līguma projektu par robežu ir pietiekami korekts gan no starptautisko tiesību, gan Satversmes viedokļa, ja amatpersonas un Saeima turpina un neatkāpjas no līdz šim pārstāvētās Latvijas pozīcijas visos ar robežlīgumu tieši vai netieši saistītajos jautājumos.
Ievads: Valsts augstākās amatpersonas un valdības vairākums politiski ir gatavi noslēgt sagatavoto Latvijas un Krievijas robežlīgumu tuvākajā laikā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.