20. Februāris 2007 /NR. 8 (461)
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību tiesību komentāri
VIII. Darījuma dalībnieki

Juridiskās personas statuss nevar tikt piešķirts pēc analoģijas. Mērķa piešķiršana mantu kopībai vēl nepadara mantu, kas ir tiesību objekts, par tiesību subjektu.

Saistību tiesību komentāri

 

VIII. Darījuma dalībnieki

 

Juridiskās personas statuss nevar tikt piešķirts pēc analoģijas. Mērķa piešķiršana mantu kopībai vēl nepadara mantu, kas ir tiesību objekts, par tiesību subjektu.

 

LL.M. Elizabete Krivcova, juridiskā biroja “bnt legal&tax” juriste

 

08.JPG (18391 bytes)
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

1405. Lai darījumam būtu tiesīgs spēks, vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesību spēja un rīcības spēja; darījumi, ko taisījušas tiesību vai rīcības nespējīgas personas, nav spēkā.

1. Tiesībspēja ir spēja būt apveltītam ar civilām tiesībām un pienākumiem.1 Pēc savas dabas šī spēja ir tiesiskā iespēja, tātad tā tiek noteikta likumā, nevis tieši izriet no indivīda dabiskām spējām.2 Tiesībspēja atbilst tiesību statiskajam elementam. Tiesībspēja ir jebkuras personas pazīme; tā piemīt gan fiziskām, gan juridiskām personām. Tiesībspēja var tikt ierobežota attiecībā uz atsevišķām tiesībām, bet pati par sevi spēja būt par tiesību subjektu ir neatņemama un būtiska personas pazīme. No tiesībspējas nevar atteikties pat brīvprātīgi.3

2. Rīcībspēja jeb darbības spēja ir spēja izdarīt juridiskus aktus. Tāpat kā tiesībspēja, rīcībspēja pēc savas dabas ir tiesiskā iespēja. Rīcībspēja izpaužas spējā patstāvīgi realizēt savas tiesības un pienākumus. Rīcībspēja atbilst tiesību dinamiskajam elementam. Rīcībspēja aptver darījumspēju un deliktspēju. Ar darījumspēju ir jāsaprot spēja patstāvīgi taisīt darījumus ar juridisku spēku. Deliktspēja ir spēja atbildēt par izdarītu neatļautu darbību. Rīcības spēja nav obligātā tiesību subjekta pazīme, tā nepiemīt visām personām. Rīcībspējas esamība prezumē arī tiesībspēju. Rīcībspēja ir personas būtiskā īpašība, tā var tikt ierobežota tikai likumā noteiktajos gadījumos. Pārstāvība nevar tikt interpretēta kā personas brīvprātīga atteikšanās no savas rīcībspējas.4

Prof. V.Sinaiskis rīcībspēju iedalīja patstāvīgajā un nepatstāvīgajā. Ar nepatstāvīgu rīcībspēju viņš saprata tādu rīcībspēju, ko var realizēt tikai ar pārstāvju starpniecību, tādējādi iekļaujot šajā kategorijā gan bērnus un garā slimos, gan juridiskas personas. Tādējādi klasiskā iedalījuma – rīcībspēja un rīcībnespēja – vietā tiek izmantots iedalījums patstāvīgā un nepatstāvīgā rīcībspējā. Šādam iedalījumam var būt praktiska nozīme, jo tas pieļauj analoģiju starp aizgādnību un juridiskās personas pārstāvības regulējumu.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties