Par Kriminālprocesa likuma prasībām cietušā pārstāvības pilnvarojuma formai un saturam
Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta lēmums
Lietā SKK–35/2007
2007.gada 18.janvārī
Kriminālprocesa likums neizvirza īpašas prasības pārstāvības pilnvarojuma formai un saturam. Vispārīga norāde par pilnvarojuma saturu ir Kriminālprocesa likuma 107.pantā – ja cietušais savas tiesības īsteno ar pārstāvju starpniecību, pārstāvim ir visas cietušā tiesības. Izskatot jautājumu par pilnvarojumu, jāvadās no vispārējām tiesību normām, kas ietvertas Civillikumā, ciktāl tās neierobežo Kriminālprocesa likuma normas.
Zvērināta advokāta aizpildīts orderis var būt kā viens no pilnvarojuma apstiprinājumiem, bet tas neaizstāj pilnvaru Civillikuma izpratnē.
KL 47.panta pirmās daļas pirmā punkta nepareiza piemērošana ir saistīta arī ar KL 46.panta otrās daļas un 35.panta otrās daļas nepareizu piemērošanu.
Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments šādā sastāvā: senators referents P.Dzalbe, senators P.Gruziņš, senators I.Šepteris rakstveida procesā izskatīja lietu sakarā ar cietušā A.M. pārstāvja zvērināta advokāta A.N. kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2006.gada 2.novembra lēmumu un
konstatēja
ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2006.gada 2.jūnija spriedumu A.B. atzīts par vainīgu tādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti KL 231.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.