Gods un cieņa kā krimināltiesiskās aizsardzības objekts Baltijas reģionā

Mg. iur. Diāna Hamkova, LU Juridiskās fakultātes lektore, Krimināltiesisko zinātņu katedras doktorante

Gods un cieņa ir saistīti ar indivīda dzīvi sabiedrībā, indivīda un sabiedrības attiecībām. No vēsturiskā viedokļa cilvēka gods un cieņa ir interpretēti visai dažādi – atkarībā no noteiktā attīstības posmā valdošajiem uzskatiem par atsevišķa cilvēka nozīmi un vietu sabiedrībā. Dažādi ir skaidrots arī goda un cieņas aizskārums – ir būtiski mainījušies priekšstati par to, kas vispār ir gods un cieņa tiesiskajā nozīmē, kā arī par to, kas uzskatāms par goda un cieņas pārkāpumu un kādi aizskārumi ir sodāmi krimināli. Krimināllikums satur sabiedrisko vērtību standartus – kas ir ļauns un kas ir nepareizs. Veidojot šādus standartus, Krimināllikums parāda, kādas sabiedriskās vērtības ir tik svarīgas, ka to aizsardzībai jāizmanto tieši krimināltiesiskā atbildība¹. Gods un cieņa kā nozīmīgi indivīda garīgās dzīves komponenti savu krimināltiesisko aizsardzību ir raduši gandrīz vai visās aplūkotajās Baltijas jūras reģiona valstīs. Gods un cieņa ir krimināltiesiskās aizsardzības objekti Austrijas², Dānijas³, Holandes⁴, Krievijas⁵, Latvijas⁶, Lietuvas⁷, Norvēģijas⁸, Polijas⁹, Vācijas¹⁰, Somijas¹¹, Šveices¹², Zviedrijas¹³, kā arī citu valstu krimināllikumos.

Tomēr likumdevēja pieeja jautājumā par to, kas ir noziedzīga nodarījuma objekts neslavas celšanas un goda aizskaršanas gadījumā, atzīstama par visai atšķirīgu. Vairākās valstīs likumdevējs norāda tikai uz sodāmajām darbībām, turpretī citos gadījumos likumdevējs, līdzīgi kā tas ir Krimināllikumā, norāda uz noziedzīga nodarījuma objektu.

Krimināllikumā (turpmāk – KL) likumdevējs, nosakot atbildību par goda un cieņas aizskārumiem, ir izveidojis divus noziedzīga nodarījuma pamatsastāvus, no kuriem viens ir goda aizskaršana (KL 156.pants), bet otrs – neslavas celšana (KL 157.pants). Ar goda aizskaršanu saprot tīšu personas goda aizskaršanu vai cieņas pazemošanu mutvārdos, rakstveidā vai ar darbību.