Pagaidu aizsardzība administratīvo pārkāpumu lietās

Dipl.iur. Agris Dreimanis

Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Raksta pirmajā nodaļā sniegts vispārējs tiesiskā regulējuma apskats attiecīgajā jautājumā, bet raksta otrajā un trešajā nodaļā autors piedāvā no tiesu praksē atzītā atšķirīgu risinājumu divos problemātiskos jautājumos – par pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērojamību lietās, kuras izskatījis rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis, un par administratīvā aresta izpildāmību, ja lēmums par tā uzlikšanu ir pārsūdzēts.

1. Tiesiskā regulējuma apskats 

Kā pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi administratīvo pārkāpumu lietās atbilstoši pašreizējam regulējumam var tikt aplūkoti lēmuma darbības un izpildes apturēšana, izpildes atlikšana, kā arī pagaidu noregulējums.

Darbības un izpildes apturēšana. Pastāv divi administratīvā akta apturēšanas veidi – darbības apturēšana un izpildes apturēšana. Darbības apturēšana ir plašāks jēdziens, kas ietver visa veida ar administratīvo aktu radīto tiesisko seku apturēšanu. Savukārt izpildes apturēšana ir šaurāks jēdziens, kas paredz apturēt tikai administratīvā akta izpildi, kamēr citas ar administratīvo aktu radītās sekas paliek spēkā.¹ Piemēram, ja persona ar administratīvo aktu ir atzīta par nodokļu parādnieku un viņai tādēļ noteikts iemaksāt valsts budžetā noteiktu naudas summu, tad administratīvā akta darbības apturēšanas gadījumā viņai nebūs ne jāmaksā šī summa, ne arī viņa būs uzskatāma par nodokļu parādnieku, kamēr administratīvā akta darbība būs apturēta. Savukārt, ja būs apturēta tikai administratīvā akta izpilde, tad personai nebūs jāmaksā šī summa, tomēr viņa būs uzskatāma par nodokļu parādnieku. Šāds statuss var radīt nodokļu maksātāja tiesību ierobežojumus, piemēram, ietekmēt tā tiesības piedalīties valsts vai pašvaldību pasūtījumā.²

Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 185. pants vispārīgi paredz administratīvā akta darbības apturēšanu, iesniedzot pieteikumu par tā atcelšanu. Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 283. pants runā par lēmuma izpildes apturēšanu.

Brīdis, ar kuru lēmums ir izpildāms. Pirms runāt par lēmuma par soda uzlikšanu izpildes apturēšanu, jānoskaidro, ar kuru brīdi lēmums ir izpildāms. Respektīvi, no kura brīža jautājumam par izpildes apturēšanu ir nozīme.

APL 358. pants nošķir administratīvā akta labprātīgu un piespiedu izpildi. Saskaņā ar minētā panta pirmo daļu administratīvo aktu adresāts izpilda labprātīgi, bet saskaņā ar minētā panta otro daļu, ja administratīvais akts nav izpildīts labprātīgi, to izpilda piespiedu kārtā. Saskaņā ar APL 360. panta pirmo daļu administratīvo aktu izpilda piespiedu kārtā, ja tas ir stājies spēkā, ir kļuvis neapstrīdams un nav izpildīts labprātīgi. Saskaņā ar APL 360. panta otro daļu administratīvo aktu var izpildīt piespiedu kārtā jau ar tā spēkā stāšanās brīdi, citstarp, ja tas ir paredzēts citā likumā. APL 358. panta trešā daļa noteic: “Ja adresātam nelabvēlīgs administratīvais akts ir jāizpilda pašai iestādei, to izpilda pēc tam, kad beidzies šā akta apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) termiņš un tas nav apstrīdēts (pārsūdzēts) vai arī ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru adresāta pieteikums noraidīts. Šo noteikumu nepiemēro gadījumos, kad likums pieļauj administratīvā akta izpildi nekavējoties.” Tādējādi vispārīgais noteikums administratīvajā procesā ir, ka administratīvais akts ir jāizpilda tikai pēc tam, kad beidzies strīds par tā tiesiskumu. Tomēr likumā var būt paredzēts izņēmums, ka administratīvais akts ir jāizpilda jau ar spēkā stāšanos.