"Viena no tiesību uz privāto dzīvi sastāvdaļām ir arī personas tiesības uz savu attēlu. Analizējot Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, var secināt, ka fotografēšana vai filmēšana bez personas piekrišanas pati par sevi, nevērtējot konkrētās situācijas apstākļus, nevar tikt uzskatīta par tiesību uz privāto dzīvi ierobežojumu. Lai konstatētu, vai ir pārkāptas personas tiesības uz savu attēlu un tātad arī tiesības uz privāto dzīvi, ir jāizvērtē vairāki apstākļi," pētījumā par personas tiesībām uz savu attēlu secina minētā darba autore - tagadējā Tiesībsarga biroja Cilvēktiesību departamenta vadītāja, bet pētījuma izstrādes laikā vēl bijušā Valsts cilvēktiesību biroja pārstāve Mg. iur. Anita Kovaļevska.
“Viena no tiesību uz privāto dzīvi sastāvdaļām ir arī personas tiesības uz savu attēlu. Analizējot Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, var secināt, ka fotografēšana vai filmēšana bez personas piekrišanas pati par sevi, nevērtējot konkrētās situācijas apstākļus, nevar tikt uzskatīta par tiesību uz privāto dzīvi ierobežojumu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.