Nomas maksas noteikšana Latvijā privāttiesību sektorā un valsts un pašvaldību sektorā atšķiras, tādēļ šī raksta ietvaros uzmanība tiks pievērsta tieši valsts un pašvaldību neapdzīvojamo telpu nomas maksas noteikšanas problemātikai izstrādātā Valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas likumprojekta kontekstā.
Īpašuma nomas maksas noteikšanas problemātika
Mg.iur. Rada Matjušina
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Nomas maksas noteikšana Latvijā privāttiesību sektorā un valsts un pašvaldību sektorā atšķiras, tādēļ šī raksta ietvaros uzmanība tiks pievērsta tieši valsts un pašvaldību neapdzīvojamo telpu nomas maksas noteikšanas problemātikai izstrādātā Valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas likumprojekta kontekstā.
Pašreizējās situācijas raksturojums
Pašlaik normatīvo aktu līmenī valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu regulējums ir nepilnīgs, un tas neizslēdz iespēju izšķērdīgi rīkoties ar šo mantu. 1995. gada 28. novembra Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 365 “Kārtība, kādā aprēķināma nomas maksa par neapdzīvojamo telpu izmantošanu ministriju un citu valsts institūciju valdījumā esošajās ēkas” nosaka minimālo mēneša nomas maksas robežu, tāpat valsts mantas iznomāšanu reglamentē arī 1995. gada 3. oktobra MK noteikumi Nr. 292 “Noteikumi par valsts zemes nomu”, kā arī pašvaldības mantas iznomāšanu regulē katras pašvaldības izdotie saistošie noteikumi, tādēļ tajos ietvertais regulējums ir atšķirīgs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.