Paredzamās izmaiņas pašvaldību juridiskajā regulējumā

Vietējo pašvaldību 2009. gada vēlēšanas gaidot

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Satversmē būtu jānosaka pašvaldību veidi, tādējādi nodrošinot stabilitāti jautājumā par negaidītu un nepārdomātu pašvaldību veidu optimizēšanas nepieļaušanu un tiešām garantējot administratīvi teritoriālās reformas beigas.

Mg.iur. Artis Stucka, Biznesa augstskolas “Turība” Publisko tiesību katedras lektors

Vēl tālajā 1993. gada 28. septembrī valdībā tika apstiprināta Pašvaldību reformu koncepcija (lēmums Nr. 18, turpmāk – reformu koncepcija), kurā bija noteikts, ka pašvaldību reformu uzdevums ir demokratizēt un decentralizēt valsts varu, celt pašvaldību atbildību par to pārziņā nodoto uzdevumu izpildi un maksimāli iesaistīt iedzīvotājus pašvaldību darbā.

Tikai šobrīd – pēc četrpadsmit gadiem – vairākkārt šī jautājuma risināšanu atliekot, var runāt par nozīmīgākās no pašvaldību reformām – vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk – vietējo pašvaldību reforma) – pabeigšanu.¹ Līdz 2009. gada vietējo pašvaldību vēlēšanām (turpmāk – pašvaldību vēlēšanas), kad noslēgsies vietējo pašvaldību reforma un Latvijā vietējā pašvaldību līmenī darbosies vairs tikai novadu un republikas pilsētu pašvaldības (Administratīvi teritoriālās reformas likuma 6. pants), vairs nav atlicis ilgs laiks.²

Plašsaziņas līdzekļos bieži ir izskanējuši dažādi viedokļi par vietējo pašvaldību reformu, tomēr tie pamatā ir bijuši saistīti ar optimāla vietējo pašvaldību skaita meklējumiem. Šī raksta uzdevums ir paraudzīties uz reformu no cita skatu punkta, proti, piedāvājot redzējumu, kādas izmaiņas šī reforma izraisīs pašvaldību darbības juridiskā modeļa ietvarā.