Aptuveni pēc mēneša apritēs pirmais gads, kopš amatā iecelts Tiesu administrācijas (TA) direktors Gints Karlsons. Viņš šajā amatā nomainīja Ilonu Beierbahu, kurai, pamatojoties uz toreizējā tieslietu ministra Guntara Grīnvalda pieņemto lēmumu, TA bija jāatstāj saistībā ar Valsts kontroles atklātajiem pārkāpumiem - TA grāmatvedības un finanšu uzskaites neatbilstību normatīvo aktu prasībām. "Šo iemeslu dēļ mēs vēlreiz, bet tikai paātrinātā tempā, ja tā var teikt, izdzīvojam iepriekšējos trīs gadus, kas ikdienas darbā ir milzīga papildu slodze," joprojām spiests atzīt G. Karlsons.
Tiesu sistēmai ir jārēķinās ar reformu
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Tiesu administrācijas direktors GINTS KARLSONS un direktora padomnieks KASPARS SEMĒVICS intervijā “Jurista Vārda” informācijas redaktorei Sannijai Matulei
Aptuveni pēc mēneša apritēs pirmais gads, kopš amatā iecelts Tiesu administrācijas (TA) direktors Gints Karlsons. Viņš šajā amatā nomainīja Ilonu Beierbahu, kurai, pamatojoties uz toreizējā tieslietu ministra Guntara Grīnvalda pieņemto lēmumu, TA bija jāatstāj saistībā ar Valsts kontroles atklātajiem pārkāpumiem – TA grāmatvedības un finanšu uzskaites neatbilstību normatīvo aktu prasībām. “Šo iemeslu dēļ mēs vēlreiz, bet tikai paātrinātā tempā, ja tā var teikt, izdzīvojam iepriekšējos trīs gadus, kas ikdienas darbā ir milzīga papildu slodze,” joprojām spiests atzīt G. Karlsons.
– Kāda ir jūsu vadītās administrācijas vieta un loma tiesu sistēmā, tai skaitā gan ikdienas darbā, gan arī sistēmas pilnveidē un attīstībā kopumā?
G. Karlsons. Pēc būtības esam saimnieciska iestāde, kas nodrošina tiesu darbu, sākot ar kancelejas preču sagādi un beidzot ar tiesu personāla atlasi un sagatavošanu. Tādējādi mūsu uzdevums ir nodrošināt tiesnešiem tādus darba apstākļus, lai tie visu uzmanību varētu veltīt vienīgi kvalitatīvai tiesas spriešanai un nebūtu jādomā, uz kā sēdēt, ar ko rakstīt, vai un kad saņems algu. Šeit gan nerunāju par Augstāko tiesu, jo tā ir ārpus mūsu kompetences. Manuprāt, šī sistēma, ka Augstākā tiesa ir ārpus pārējā, gan nav īsti loģiska, kaut vai raugoties no finanšu plānošanas viedokļa. Tādēļ praksē sanāk, ka ir viena institūcija, kurai ir savs budžets, sava plānošana, un tam, ko mēs nodrošinām pārējām tiesām, Augstākajai tiesai ir pašai sava struktūra.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.