Vai nepieciešama tiesas sankcija, lai saņemtu telefonu sarunu izdrukas

Izveidojot kontroles mehānismu pār kādu tiesībaizsardzības iestāžu darbību, gan operatīvajā darbībā, gan kriminālprocesā jāizvērtē
tā efektivitāte.

 Mg.iur. Artūrs Zvejsalnieks, LU Juridiskās fakultātes Krimināltiesību katedras doktorants

Situācijas apraksts

2007. gada 24. maijā tika pieņemti grozījumi Elektronisko sakaru likumā¹ (ESL). Ar šiem grozījumiem ESL tika pielāgots Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/24/EK par tādu datu saglabāšanu, kurus iegūst vai apstrādā saistībā ar publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniegšanu vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu nodrošināšanu.²

Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

ESL tika iekļautas normas, kas noteica, kādi dati elektronisko sakaru komersantiem ir jāsaglabā, cik ilgi un kādām iestādēm šie dati var tikt izsniegti to funkciju veikšanai. Likumā tika definēti jēdzieni, atrašanās vietas dati, noslodzes dati un saglabājamie dati. Likumā tika iekļauts 1. un 2. pielikums, kur uzskaitīti dati, kas elektronisko sakaru komersantiem jāsaglabā. 19. panta 1. daļas 11. punkts paredz, ka šādi dati jāsaglabā 18 mēnešus. Mainījās arī to likuma pantu redakcijas, kas noteica kārtību, kādā elektronisko sakaru komersanti sniedz šos datus tiesībaizsardzības iestādēm. Saskaņā ar jauno likuma redakciju šo kārtību nosaka 19. panta 1. daļas 11. punkts un 71¹. panta 1.daļa. 71¹. panta 4. daļā Ministru kabinetam uzlikts pienākums izstrādāt noteikumus, kādā kārtībā notiek saglabājamo datu pieprasīšana un nodošana tiesībaizsardzības iestādēm. Likums stājās spēkā ar 2007. gada 7. jūniju.

Līdz ar likuma spēkā stāšanos Elektronisko sakaru komersanti pārstāja sniegt tiesībaizsardzības iestādēm informāciju, kas pieprasīta operatīvās darbības veikšanai un izmeklēšanai kriminālprocesos. Šādu savu rīcību elektronisko sakaru komersanti pamato ar Tieslietu ministrijas un tiesībsarga paustajiem viedokļiem.

Tieslietu ministrija savā 20.03.2007. vēstulē³ norāda, ka saglabājamo datu atklāšana tiesībaizsardzības iestādēm kriminālprocesā veicama Kriminālprocesa likuma (KPL) 191.  un 192. panta kārtībā, jo šajos pantos paredzēta izmeklēšanas tiesneša kontrole pār šo datu saglabāšanu un atklāšanu. Tāpat Tieslietu ministrija norāda, ka saglabājamie dati operatīvās darbības subjektiem nododami sevišķā veidā, kā tas paredzēts Operatīvās darbības likuma (ODL) 7. panta 3. daļā, jo līdzīgi kā kriminālprocesā arī operatīvās darbības procesā, veicot noteiktas darbības ar saglabājamiem datiem, būtiski tiek aizskartas cilvēktiesības.

Tiesībsargs savā 20.07.2007. paustajā viedoklī⁴ atzīmē, ka ESL 71¹. pantā norādītās iestādes datus var pieprasīt:

1) ja ir saņemta datu subjekta piekrišana;

2) ja datu subjekta piekrišana nav saņemta, KPL un ODL paredz, ka datus var pieprasīt, pamatojoties uz tiesas lēmumu. Izņēmuma gadījumos operatīvo darbību var sākt bez tiesneša akcepta.

20.07.2007. Tieslietu ministrija kopīgi ar Ģenerālprokuratūru izplatīja jaunu viedokli, kurā mainīta Tieslietu ministrijas nostāja attiecībā uz saglabājamo datu pieprasīšanu operatīvajā darbībā. Vēstulē norādīts, ka saglabājamo datu iegūšana no elektronisko sakaru komersantiem operatīvajā darbībā veicama vispārējā veidā, t. i., saskaņā ar ODL 7. panta 2. daļu, un uzskatāma par likuma 6. panta 1. daļas 1. punktā un 9. pantā paredzēto operatīvo darbību – operatīvo izziņu.⁵

Šāds izplatītais viedoklis maina situāciju attiecībā uz saglabājamo datu pieprasīšanu operatīvajā darbībā, un elektronisko sakaru komersanti sāk sniegt tiesībaizsardzības iestādēm operatīvajā darbībā nepieciešamo informāciju.