Saskaņā ar AT Senāta izteiktajām atziņām par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu personu var sodīt atkārtoti, ja pēc soda izciešanas ir atjaunojusies maksātspēja - radies stāvoklis, kurā parādnieks spēj nokārtot savas parādsaistības, bet nenokārto, finansiālos un mantiskos resursus izlieto citiem mērķiem, atkārtoti novedot sevi faktiskās maksātnespējas stāvoklī, tad parādniekam no jauna rodas pienākums iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespēju. Sarežģītākas ir situācijas, kas attiecas uz "bilances" maksātnespējas gadījumiem, kuras nereti ietekmē kredītsaistības, kas ir nodibinātas, lai uzsāktu vai attīstītu uzņēmējdarbību. Normālai proporcijai starp pašu kapitālu un piesaistītajiem līdzekļiem vajadzētu būt 50 pret 50. Tomēr Latvijā daļai uzņēmumu pašu kapitāls sastāda tikai dažus procentus.
Maksātnespējas procesa krimināltiesiskie aspekti
Ja tiesa atzīst maksātnespējas stāvokli uz nepatiesa pieteikuma pamata, automātiski rodas administrācijas izmaksas par maksātnespējas procesu.
Bac.iur. Jānis Bērziņš, LU Juridiskās fakultātes maģistrants
Nobeigums. Sākums “JV” Nr.41, 09.10.2007.
|
Saskaņā ar AT Senāta izteiktajām atziņām par maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu personu var sodīt atkārtoti, ja pēc soda izciešanas ir atjaunojusies maksātspēja – radies stāvoklis, kurā parādnieks spēj nokārtot savas parādsaistības, bet nenokārto, finansiālos un mantiskos resursus izlieto citiem mērķiem, atkārtoti novedot sevi faktiskās maksātnespējas stāvoklī, tad parādniekam no jauna rodas pienākums iesniegt tiesā pieteikumu par maksātnespēju.32
Sarežģītākas ir situācijas, kas attiecas uz “bilances” maksātnespējas gadījumiem, kuras nereti ietekmē kredītsaistības, kas ir nodibinātas, lai uzsāktu vai attīstītu uzņēmējdarbību. Normālai proporcijai starp pašu kapitālu un piesaistītajiem līdzekļiem vajadzētu būt 50 pret 50. Tomēr Latvijā daļai uzņēmumu pašu kapitāls sastāda tikai dažus procentus.33
Saskaņā ar minēto ir iespējamas situācijas, kad šāda maksātnespējas pazīme var pastāvēt, jau sākot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darbību. Praksē ir pierādīts, ka šāda stāvokļa esamība ne vienmēr rada smagu kreditoru, parādnieka vai tautsaimniecības interešu aizskārumu. Ar jaunā maksātnespējas likuma spēkā stāšanos šī problēma tiks atrisināta, apvienojot pašreizējos obligātos maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas pamatus vienā, nosakot, ka pienākums parādniekam iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja tas nevar nokārtot parādsaistības, kurām ir iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības pārsniedz aktīvus.34
Analizējot situācijas, kad persona ir iesniegusi nepatiesu maksātnespējas pieteikumu, vairākumā gadījumu parādniekam netiek radīts reāls kaitējums un, pēc autora uzskata, nav nepieciešams piemērot kriminālsodu. KL 214. panta otrajā daļā paredzētais formālais sastāvs ir jāpārveido par materiālu sastāvu, nosakot kriminālatbildību tikai tādos gadījumos, kad kreditoriem, maksātnespējīgajam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), valstij vai pašvaldībai ir radīts būtisks kaitējums.
Par būtisku kaitējumu krimināltiesībās tiek uzskatīts, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā ne vien tiek nodarīts ievērojams mantisks zaudējums, bet tiek apdraudētas arī vēl citas ar likumu aizsargātas intereses un tiesības vai ja šāds apdraudējums ir ievērojams.35
Krimināltiesībās kaitējums tiek uzskatīts par ievērojamu, ja tā apjoms sasniedz piecu minimālo mēnešalgu apmēru, par būtisku kaitējumu varētu tikt uzskatīta arī situācija, kad nav iespējams cits maksātnespējas stāvoklis kā bankrots.
Ja tiesa atzīst maksātnespējas stāvokli uz nepatiesa pieteikuma pamata, automātiski rodas administrācijas izmaksas par maksātnespējas procesu, kuru minimālais apjoms ir Ls 850, ko sastāda ar Ministru kabineta noteikumiem paredzētā minimālā administratora atlīdzība par maksātnespējas procesu Ls 600 un v/a “Maksātnespējas administrācija” piešķirtie līdzekļi maksātnespējas procesa izmaksu segšanai Ls 25036, līdz ar to var secināt, ka maksātnespējas stāvokļa ierosināšanas gadījumā vienmēr tiek radīts būtisks kaitējums.
Uzņēmums var iesniegt tiesā brīvprātīgu maksātnespējas pieteikumu, ja tas sakarā ar pierādāmiem apstākļiem nespēj pienācīgi nokārtot savas parādsaistības. Šādās situācijās ir jāatceras, ka brīvprātīgam maksātnespējas pieteikumam jebkurā gadījumā ir jābūt pamatotam, jo par nepamatota pieteikuma iesniegšanu tā iesniedzējam var iestāties kriminālatbildība pēc KL 214.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.