Atšķirībā no tiesneša un tiesu varas neatkarības, kas ir nostiprināta gan Satversmē, gan likumā "Par tiesu varu", tiesneša objektivitātei un neitralitātei, kas (kaut cieši saistīta ar tiesneša neatkarību) tomēr ir atšķirīgs jēdziens, līdz šim pievērsta mazāka uzmanība. Tiesneša objektivitātes un neitralitātes institūts nav sevišķi pētīts arī Latvijas zinātniskajā literatūrā. Vēl vairāk - tiesneša objektivitāte un neitralitāte bieži tiek uztverta kā abstrakts, vispārīgs jēdziens vai ētikas norma. Tiesneša objektivitāte un neitralitāte ir arī vispārīgs princips un ētikas prasība, tomēr jāpievērš uzmanība tam, ka tiesneša objektivitātei un neitralitātei ir arī taustāma tiesībprocesuāla izpratne.
Tiesneša objektivitāte un neitralitāte: sacīkstes principa realizācija
Angloamerikāņu un kontinentālais modelis
Dr. iur. Maija Paļčikovska, Ph. D. (University of Southern Denmark)
 Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Atšķirībā no tiesneša un tiesu varas neatkarības, kas ir nostiprināta gan Satversmē1, gan likumā “Par tiesu varu”2, tiesneša objektivitātei un neitralitātei, kas (kaut cieši saistīta ar tiesneša neatkarību) tomēr ir atšķirīgs jēdziens, līdz šim pievērsta mazāka uzmanība.
Tiesneša objektivitātes un neitralitātes institūts nav sevišķi pētīts arī Latvijas zinātniskajā literatūrā. Vēl vairāk – tiesneša objektivitāte un neitralitāte bieži tiek uztverta kā abstrakts, vispārīgs jēdziens vai ētikas norma. Tiesneša objektivitāte un neitralitāte ir arī vispārīgs princips3 un ētikas prasība4, tomēr jāpievērš uzmanība tam, ka tiesneša objektivitātei un neitralitātei ir arī taustāma tiesībprocesuāla izpratne.
Citiem vārdiem, tiesneša objektivitāte un neitralitāte ir ne tikai dažas interešu konflikta novēršanas normas, piemēram, tādas kā finansiālās ieinteresētības vai radniecības saišu neesamība, un aizliegums atkārtoti piedalīties tās pašas lietas izskatīšanā, bet tiesneša objektivitāte un neitralitāte tiek nodrošināta caur iztiesāšanas procesa noteikumiem – tā uzbūvi kā tādu. Tā realizējas sasaiste starp tiesneša objektivitāti un neitralitāti kā vispārīgo principu un ētikas normu un civilprocesa normām, to sistēmu un interpretāciju. Izpratnes trūkums par šādas taustāmas sasaistes esamību, tās būtību un mērķi ir viens no galvenajiem faktoriem daudzos jautājumos attiecībā uz tiesneša rīcību, civilprocesa normu piemērošanu un to izpratni, tajā skaitā konkrēta tiesiskā regulējuma neesamības gadījumos.
Šajā sakarā jānorāda, ka izpratne par tiesneša objektivitāti un neitralitāti un to sasaisti ar civilprocesa normu konkrētu piemērošanu un iztiesāšanas procesa struktūru būtu jāveicina jau augstskolā, ieaudzinot topošajiem juristiem dziļāku izpratni par tiesas spriešanas procesa būtību, tajā esošajām likumsakarībām un sistēmu, tādējādi mazinot plaisu starp teoriju un praksi.
Sasaiste starp tiesneša objektivitātes un neitralitātes izpratni un tiesas spriešanas procesa uzbūvi un darbību vistiešāk izpaužas sacīkstes principa izpratnē un piemērošanā. Visspilgtāk šīs sasaistes esamību var parādīt, sniedzot ieskatu par divu fundamentālu tiesas spriešanas modeļu – angloamerikāņu un kontinentālo – iztiesāšanas procesu pamatiem un atšķirībām tiesneša objektivitātes un neitralitātes izpratnē šajās sistēmās.
Tiesneša objektivitāte un neitralitāte klasiskā nozīmē
Analizējot tiesneša objektivitātes un neitralitātes izpratnes atšķirības angloamerikāņu un kontinentālajā tiesas spriešanas modelī, jānorāda, ka par tiesneša objektivitāti un neitralitāti abās sistēmās var runāt klasiskajā izpratnē un paplašinātajā izpratnē. Klasiskajā izpratnē tiesneša objektivitāte un neitralitāte galvenokārt tiek saprasta kā interešu konflikta neesamība, tajā skaitā finansiālas ieinteresētības vai kādas citas ieinteresētības neesamība lietas iznākumā, tiesneša pašatstatīšanās vai noraidīšana no konkrētas lietas iztiesāšanas, pastāvot radniecības vai svainības saitēm ar kādu no lietas dalībniekiem vai pārstāvjiem. Šādus tiesneša objektivitātes un neitralitātes nodrošināšanas noteikumus paredz gan Amerikas Savienoto Valstu kodeksa 28. sadaļas 21. nodaļas 455. pants5 un Amerikas Savienoto Valstu tiesnešu uzvedības kodeksa 3. kanons6, gan Latvijas Civilprocesa likuma 19. panta pirmās daļas 2. un 4. punkts7 un Latvijas tiesnešu ētikas kodeksa 3. kanons8. Pie klasiskās tiesneša objektivitātes un neitralitātes izpratnes abās sistēmās pieskaitāms arī aizliegums tiesnesim piedalīties lietas iztiesāšanā, ja tiesnesis ir bijis lietā lietas dalībnieks vai liecinieks, tajā skaitā, ja viņam personīgi bijuši zināmi kādi fakti lietā (bijis liecinieks kādam notikumam).9
Kopīgs abām sistēmām ir arī tas, ka tiesneša objektivitāte un neitralitāte ir atvērts jēdziens, t.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
