27. Novembris 2007 /NR. 48 (501)
Skaidrojumi. Viedokļi
Tiesneša objektivitāte un neitralitāte: sacīkstes principa realizācija
2

Atšķirībā no tiesneša un tiesu varas neatkarības, kas ir nostiprināta gan Satversmē, gan likumā "Par tiesu varu", tiesneša objektivitātei un neitralitātei, kas (kaut cieši saistīta ar tiesneša neatkarību) tomēr ir atšķirīgs jēdziens, līdz šim pievērsta mazāka uzmanība. Tiesneša objektivitātes un neitralitātes institūts nav sevišķi pētīts arī Latvijas zinātniskajā literatūrā. Vēl vairāk - tiesneša objektivitāte un neitralitāte bieži tiek uztverta kā abstrakts, vispārīgs jēdziens vai ētikas norma. Tiesneša objektivitāte un neitralitāte ir arī vispārīgs princips un ētikas prasība, tomēr jāpievērš uzmanība tam, ka tiesneša objektivitātei un neitralitātei ir arī taustāma tiesībprocesuāla izpratne.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
sms
 /  5 RAKSTUS
apmaksas veids
mobilly
seb banka
swedbank
piekļuves kods
ABONĒ 2020.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
pufaika
30. Novembris 2007 / 15:44
0
ATBILDĒT
Turpinājums:



amata savienošanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte. Ētikas normu saistību ar objektivitāti nostiprina daudzi pieņemtie ētikas kodeksi (piemēram, autores minētais Tiesnešu ētikas kodeksa 3.kanons). No iepriekšminētā panta normas secināms, ka likums prasa amatpersonām atteikties no savu pienākumu veikšanas ikreiz, kad viņu objektivitāti un neitralitāti var apšaubīt ētisku apsvērumu dēļ, turklāt, minētā likuma norma ir konkrēts aizliegums, kura ievērošana ir principiāla juridiska prasība, nevis 'de facto' tikai ieteikums.



9. Nepārliecina autores redzējums, ka sacīkste veicina objektivitātes un neatkarības nostiprināšanu procesā. Kā zināms, puses ne vienmēr atrodas vienlīdzīgās situācijās. Praksē tas ir daudzkārt pierādījies - pusēm var būt atšķirīgas iespējas, resursi, ietekme u.tt. Ipaši tas ir redzams administratīvajā procesā, kur indivīds nostājas pret valsti. Tieši objektīvās izmeklēšanas princips ir tas, kas garantē taisnīgu iznākumu šādos procesos. Civilprocesā bieži ir tas pats. Piemēram lietās, kur prasības izriet no patērētāju aizsardzības vai darba tiesību normatīvā regulējuma.
pufaika
30. Novembris 2007 / 15:41
0
ATBILDĒT
Nepārliecinošs mēģinājums sasaistīt savā starpā sacīkstes principu, objektivitātes principu un tiesnešu/tiesas neatkarību.



1. Argumentācijā trūkst loģikas. Iepretim minētajai tiesas objektivitātei un neatkarīgumam Latvijas civilprocesā, analizētais ASV zvērināto tiesu modelis prasīt prasās pēc statistikas datiem, kuri parādītu, cik tad procentuāli no visiem civilprocesiem ASV lietas tiek izskatītas zvērināto tiesās. Izskaidrojums vienkāršs: ASV Konstitūcija zvērināto tiesas modeli kā obligātu paredz tikai kriminālprocesā, savukārt civilprocesā pusēm ir tiesības tādu pieprasīt, ja prasījuma summa pārsniedz 20$ (ASV Konstitūcijas 7.labojums).



2. objektivitāte un neatkarība, lai arī parasti runājot, tiek pieminēta kopā (arī ECT izpratnē tie ir cieši saistīti), tomēr ir pilnīgi atšķirīgi jēdzieni, katrs ar savu saturu un jēgu. Varētu teikt, ka tiesas/tiesneša neatkarība ir priekšnoteikums objektivitātei (vēsturiski tā ir noticis), tomēr tie ir atšķirīgi principi.



3. Runājot par standartiem, būtiska ir nevis sakarība starp sacīksti un "objektivitātes/neatkarības standartu", bet gan sakarība starp sacīksti un "pierādīšanas standartu". L.Fullers, gan sauc objektivitāti par morāles standartu, bet, ja ņem vērā to, ka viņš ir dabisko tiesību skolas pārstāvis, tad nevar noliegt tendenciozitāti viņa atziņās (lai arī cik tās būtu pareizas).



4. Objektivitātes filozofiskais skaidrojums (objektīvā realitāte, jeb objektīvā patiesība) nav piemērojams procesuālajās tiesībās, jo tajās nav iespējams izslēgt cilvēcisko faktoru, respektīvi, jebkurš lēmums tiek pieņemts, ņemot vērā iekšējo pārliecību (protams, pastāvot visiem neatkarīgas tiesas priekšnoteikumiem).



5. Sacīkstes un objektivitātes kopsakarība ir kritizējama arī no šāda aspekta: Izvirzot subjektīvo pārliecību par svarīgu kritēriju procesuālo mērķu sasniegšanā, nevar ignorēt arī latentu bīstamību, ko slēpj šis nosacījums. Kā zināms, pierādīšanas mērķis nosaka to, ka pierādīšanas subjekts vēlas iegūt pierādīšanas adresāta (tiesas) pārliecību par izvirzītā apgalvojuma patiesumu, bet tas ir tikai starpposms uz gala rezultātu ? vēlamā nolēmuma pieņemšanu . Pierādīšanas subjekts (ieinteresētā persona) jau 'prima facie' ir ieinteresēts sev vēlama rezultāta sasniegšanā, tāpēc nevar attiecībā uz šīm viņa darbībām piemērot subjektīvo objektivitātes kritēriju. Savukārt tas rada bīstamību pierādīšanas adresātam pakļauties pierādīšanas subjekta pārliecināšanas spēkam un neizbēgami arī viņa neobjektivitātei.



6. Piekrītot autorei, ka jurisprudencē jēdzieni "objektivitāte" un "neatkarība" ir ģenerālklauzulas, jāatzīmē, ka tiesībās pieņemts tos uzskatīt par tiesību principiem, kuru saturu nedrīkst noteikt patvaļīgi. Tiesību teorijā un judikatūrā ir diezgan skaidri definēta šābrīža izpratne par šo principu saturu. Piemēram, objektivitātes princips ietver sevī neieinteresētību, neaizspriedumainību un noteiktību ar likumu, savukārt neatkarība ietver sevī ārējas ietekmes neesamību.



7. Nevar piekrist autores tēzei, ka procesuālās sistēmas pastāvīgi meklē kompromisu starp divām vērtībām - objektīvu, neitrālu tiesu no vienas puses, un zinošu, kompetentu tiesu no otras puses. Šie aspekti nav viens otru izslēdzoši. Tiesībzinātnieks K.Kossio pat ir formulējis jēdzienu "zinātniskā neitralitāte", kas raksturo tiesneša izglītotību, izpratni par tiesībām un saikni starp viņa iekšējo pārliecību un izpratni par piemērojamo likumu.



8. Jāpiekrīt autorei, ka ētikas normu pārkāpums tiesnesim kā amatpersonai rada konkrētas juridiskas sekas. Taču argumentāciju vajadzētu konkretizēt. Piemēram, likuma Par interešu konflikta novēršanu amatpersonu darbībā 22.panta 2.daļa noteic, ka valsts amatpersona atsakās no tās amata pienākumu veikšanas vai valsts amatpersonas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties