Noziedzīgie nodarījumi pret ceļu satiksmes drošību

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Latvijas juridiskajā literatūrā plaši izmanto terminu “situatīvi noziedzīgi nodarījumi”, taču šis jēdziens ir plašāks nekā “noziedzīgi nodarījumi aiz neuzmanības”, jo kriminoloģiskā izpratnē noziedzīgi nodarījumi ir to noziedzīgo nodarījumu kopums, ko izdara aiz neuzmanības un kas ir izdarīti noteiktā teritorijā noteiktā laikā. Situatīvās noziedzības jēdzienam ir divi skaidrojumi. Pirmais – noziedzīgi nodarījumi, ko izdara bez nodoma, t. i., aiz neuzmanības. Otrais – noziedzīgi nodarījumi, ko izdara atkarībā no situācijas, labvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā, kā arī pastāvot ļoti minimālam atklāšanas riskam.¹ Krievijas literatūrā izmanto terminu “noziedzīgi nodarījumi aiz neuzmanības”, arī autore uzskata, ka šā jēdziena lietošana būtu loģiska, jo, kā atzīst paši mācību grāmatas autori, “otrā veida noziedzīgus nodarījumus kā atsevišķu kategoriju parasti nenodala un vairāk runā par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti aiz neuzmanības”.²

Saskaņā ar Krimināllikuma 10. panta 1. daļu krimināltiesībās nošķir divas neuzmanības formas:

1) noziedzīga pašpaļāvība, tas ir, ja persona, kas to izdarījusi, ir paredzējusi savas darbības vai bezdarbības seku iestāšanās iespēju, tomēr vieglprātīgi paļāvusies, ka tās varēs novērst;

2) noziedzīga nevērība, tas ir, ja persona nav paredzējusi šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan pēc nodarījuma konkrētajiem apstākļiem tai vajadzēja un tā varēja tās paredzēt.

Noziedzīgi nodarījumi aiz neuzmanības var skart vairākas darbības jomas. Galvenās jomas ir šādas:

1) transportlīdzekļu ekspluatācija;

2) mašīnu, agregātu vai citu stacionāro paaugstinātas bīstamības avotu ekspluatācija ražošanā;

3) celtniecība, spridzināšana;

4) darbs, kas saistīts ar iespējamu dabas piesārņošanu vai bojāšanu;

5) enerģijas avotu transportēšana un glabāšana;

6) pārtikas produktu, medikamentu ražošana, kā arī cilvēku ārstēšana un veterinārā palīdzība;