Laika skaitīšanai ir nozīme visādu veidu termiņu, arī izpildes laika noteikšanā. Termiņi tālāk tiek regulēti CL 1579.-1586. pantā, savukārt izpildījuma laiks - 1828.-1831. pantā. Termiņu var noteikt absolūti un relatīvi. Absolūts termiņš tiek noteikts kā zināms kalendārais datums. Relatīvs termiņš tiek noteikts kā laika posms - gads, mēnesis, nedēļa, diena. Civillikums nedefinē termiņa sākšanās brīdi, tomēr pēc vispārīga noteikuma relatīvo termiņu sāk skaitīt nākamajā dienā pēc notikuma.1 Līdzīgi termiņa sākums tiek regulēts arī Civilprocesa likuma 47. pantā un Administratīvā procesa likuma 42. pantā. Aprēķinot termiņu mēnešos, netiek ņemts vērā, cik attiecīgajā mēnesī ir dienu, bet tiek ievērots tas pats datums pēdējā mēnesī, savukārt par mēneša vidu ir jāuzskata 15. datums.
Saistību tiesību komentāri
Laiks un vieta tiesiskā darījumā
Savu interešu aizsardzībai kreditors var nodibināt aizgādnību par tāda parādnieka mantu, kas atrodas ārpus dzīvesvietas.
LL.M. Elizabete Krivcova, advokātu biroja BNT Klauberg Krauklis juriste
Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”1495. Laika posmu – gadu, mēnesi, nedēļu vai dienu – aprēķinot, to skaita no zināma brīža līdz atbilstošam brīdim nākošā laika posmā. Ja gadiem vai mēnešiem aprēķināmā laika beigas iekrīt tādā mēnesī, kuram nav atbilstoša datuma, tad laiks izbeidzas šā mēneša pēdējā dienā.
Laika skaitīšanai ir nozīme visādu veidu termiņu, arī izpildes laika noteikšanā. Termiņi tālāk tiek regulēti CL 1579.–1586. pantā, savukārt izpildījuma laiks – 1828.–1831. pantā.
Termiņu var noteikt absolūti un relatīvi. Absolūts termiņš tiek noteikts kā zināms kalendārais datums. Relatīvs termiņš tiek noteikts kā laika posms – gads, mēnesis, nedēļa, diena. Civillikums nedefinē termiņa sākšanās brīdi, tomēr pēc vispārīga noteikuma relatīvo termiņu sāk skaitīt nākamajā dienā pēc notikuma.1 Līdzīgi termiņa sākums tiek regulēts arī Civilprocesa likuma 47. pantā un Administratīvā procesa likuma 42. pantā.
Aprēķinot termiņu mēnešos, netiek ņemts vērā, cik attiecīgajā mēnesī ir dienu, bet tiek ievērots tas pats datums pēdējā mēnesī, savukārt par mēneša vidu ir jāuzskata 15. datums.2 Kalendārā diena ilgst no pusnakts līdz pusnaktij, relatīvā diena ilgst no attiecīga laika brīža vienā dienā līdz atbilstošam laika brīdim nākamajā dienā. Šaubu gadījumā ir jāizmanto kalendārā diena, pieņemot, ka termiņa sākums ir nākamā diena.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
