Tiesībsarga institūta sākotne Latvijā

Tiesībsargs (starptautiski biežāk tiek lietots jēdziens "ombuds") pasaulē tika radīts 1809. gadā Zviedrijā, un tā galvenie darbības virzieni bija policijas un tiesu taisnīgas darbības veicināšana. Arī pats nosaukums "ombuds" ir zviedru valodas izcelsmes vārds, un tas ir kļuvis par starptautisku terminu, ar kuru apzīmē šādas institūcijas.

Latvijā diskusija par tādas institūcijas izveidi, kas rūpētos par personas tiesību aizstāvību, sākās deviņdesmito gadu vidū. Jau 1995. gadā Saeimā notikušajās diskusijās tika izvirzīta ideja valsts pārvaldes sistēmu papildināt ar neatkarīgu, Skandināvijas ombuda paraugam atbilstošu institūciju. Tomēr tika nolemts, ka šādas institūcijas izveidei valsts nav gatava. Tobrīd svarīgāka bija izglītošana un tieši cilvēktiesību veicināšana valstī, tāpēc Latvijā 1995. gada 18. jūlijā tika izveidots Valsts cilvēktiesību birojs (turpmāk – VCB).

VCB bija patstāvīga valsts iestāde, kuras funkcijās ietilpa sūdzību izskatīšana par jebkuru cilvēktiesību pārkāpumu. Salīdzinot ar citām pasaules ombudinstitūcijām, VCB varēja definēt kā speciālu cilvēktiesību ombudu, kuram bez iedzīvotāju sūdzību izskatīšanas tika piešķirts arī mandāts veikt citas aktivitātes – cilvēktiesību situācijas analīzi un pētniecību, kā arī sabiedrības izglītošanu un informēšanu par cilvēktiesībām.

Diemžēl VCB darbu negatīvi ietekmēja resursu un valsts atbalsta trūkums. Radās arī citas problēmas. Galvenā no tām – gadījumos, kad valsts un pašvaldības iestādes pārkāpa personas tiesības, bet šis pārkāpums neskāra cilvēktiesības, indivīdiem bieži nebija iespējams aizstāvēt savas tiesības. Šajos gadījumos nevarēja palīdzēt arī VCB, jo šo jautājumu izskatīšana neietilpa VCB kompetencē.

Tāpēc sabiedrībā tika uzturēta ideja par tādas institūcijas izveidošanu, kura paralēli cilvēktiesību nodrošināšanai nodarbotos arī ar labas pārvaldības principa ieviešanu un īstenošanu.

2000. gada augustā pēc Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas iniciatīvas tika izveidota darba grupa Latvijas Ombuda institūcijas koncepcijas izstrādei. 2001. gada 16. janvārī koncepcijas projekts tika iesniegts Valsts prezidentei un sākās šī dokumenta apspriešana. Balstoties uz šo koncepciju un Latvijas un ārvalstu ekspertu atzinumiem, tika izstrādāts likumprojekts "Ombudbiroja likums". Tas paredzēja Ombudbiroja izveidošanu uz VCB bāzes, sadalot kompetenci pieciem ombudiem, kuri ir vienlīdzīgi savās pilnvarās – vispārējo cilvēktiesību ombuds, bērnu tiesību ombuds, pašvaldību ombuds, tieslietu, iekšlietu un militāro jautājumu ombuds un procesuālo tiesību ombuds.