29. Janvāris 2008 /NR. 4 (509)
Skaidrojumi. Viedokļi
Saistību izpilde brīdinājuma kārtībā
1
Turpinot aizsākto analīzi

I. Ievads Saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā ir samērā jauns un efektīvs parādu administrēšanas institūts Latvijas tiesību sistēmā. Savā iepriekšējā rakstā "Saistību izpilde brīdinājuma kārtībā: aktuālās problēmas" (JV, 23.01.2007., Nr. 4) autors aplūkoja vairākas šā tiesību institūta piemērošanas problēmas, un šajā rakstā tiks turpināta brīdinājuma kārtības nozīmīgāko problēmu analīze un to risināšanas variantu ...

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
ATVĒRT AR KODU
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
PIRKT 1 RAKSTU  /  5 RAKSTUS
piekļuves kods
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
B.Rudevska
31. Janvāris 2008 / 15:13
0
ATBILDĒT
Pirmkārt, liels paldies autoram par civilprocesuālo problēmu praktisko izklāstu. Man vienmēr prieks par tiem, kuriem nav vienaldzīgs civilprocess.

Otrkārt, ir jāatzīst, ka autoram ir taisnība attiecībā uz atsevišķu kreditora izdevumu atgūšanas problēmām saistību piespiedu izpildē brīdinājuma kārtībā (SPIBK). No savas puses es vēlētos piebilst to, ka 2006. g. 12. decembrī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu Nr. 1896/2006 ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (šī Regula ES dalībvalstīs būs piemērojama no 2008. g. 12. dec.). Regula satur veselu virkni pielikumu, kuros ir iekļautas standartveidlapas, t.sk. arī attiecībā uz Eiropas maksājuma rīkojuma (EMR) pieteikumu (A standarta veidlapa, pielikums Nr. I). Šīs veidlapas 9. ailē tiek prasīts, lai pieteicējs norādītu izmaksas (tiesas izdevumus un citas izmaksas), kurus tas vēlas piedzīt no parādnieka. Citi izdevumi var būt, piemēram, prasītāja pārstāvja honorārs vai pirmstiesas izdevumi (jebkurā gadījumā, visi tie izdevumi, kuri nav tiesas izdevumi). Līdz ar to Latvijai, sākot piemērot minēto Regulu, tiešām nāksies pārskatīt savas nacionālās veidlapas un nodrošināt Satversmes 92. p. ievērošanu, proti, novēršot to, ka EMR procesos pieteicējs būs nostādīts privileģētākā stāvoklī, nekā nacionālajā SPIBK procesā.

Treškārt, arī attiecībā uz tiesas brīdinājuma piegādāšanu parādniekam, Latvijai līdz 2008. gada 12. dec. vajadzēs vēlreiz izvērtēt, vai Regulā paredzētais piegādes mehānisms (13., 14., 15. p.) varēs tikt nodrošināts Latvijā un kādi grozījumi Latvijas nacionālajos normat. aktos būs vai nebūs jāveic (sk. Regulas 12.p. 5.d.). Atliek tikai cerēt, ka līdz šī gada beigām Latvijas CPL kaut kas mainīsies šajā sakarā.

Ceturtkārt, 2007. g. 13. dec. valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts likumprojekts Grozījumi CPL, kas citastarpā paredz grozīt arī CPL 56. p., proti, paredzot, kādā veidā būs piegādājamas pavēstes un citi tiesas dokumenti. Paredzams grozīt arī 57.p. nosakot, ka atteikšanās pieņemt tiesas dokumentus nav šķērslis lietas izskatīšanai (šobrīd 57.p. 2.d. runā tikai par tiesas pavēsti). Diemžēl, šajā grozījumu projektā netiek skarts CPL 406.6 p. Iespējams, ka likumdevējam par to vajadzētu padomāt, tādējādi saskaņojot šos abus procesa veidus.



P.S. EMR kopā ar paziņojumu par tā izpildi (E un G standarta veidlapas) ir tas pats lēmums par saistību izpildi brīdinājuma kārtībā, tikai ES mēroga.

Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties