"Mēs sargājam Tēvzemi, likumu un godu"
Dr. iur. Zenons Indrikovs, Latvijas Policijas akadēmijas rektors, - "Latvijas Vēstnesim"
Latvijas vēsture ir bagāta ar notikumiem maijā — tikko atzīmējām Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas dienu, dienu, kad mūsu tauta atbrīvojās no diviem tai svešiem vārdiem savā nosaukumā, kuri tai vardarbīgi bija uzspiesti pirms 50 gadiem. Tika atjaunotas augstākās Latvijas valsts varas institūcijas, bet visvairāk pārkārtojumu vajadzēja Iekšlietu ministrijai, jo tā okupācijas un aneksijas laikā bija cietusi visvairāk (kopā ar Kara ministriju un Tieslietu ministriju). Absolūtais vairākums ministrijas sistēmas iestādēs strādājošo neprata latviešu valodu, visa lietvedība bija tikai krievu valodā, daudzi darbinieki Neatkarības deklarāciju uzņēma naidīgi vai nogaidoši. PSRS valsts varas iestādes pamatā visiem līdzekļiem centās traucēt Baltijas valstīm reāli atgūt neatkarību kā de facto , tā de iure .
Viens no pirmajiem jaunā iekšlietu ministra Aloiza Važņa uzdevumiem bija personāla atlase no Latvijai lojāliem iedzīvotājiem, kuri pārvalda latviešu valodu, atbalsta tās neatkarības centienus, kuri būtu spējīgi nodrošināt iekšējo kārtību un drošību. Bet atlasītais personāls profesionāli jāsagatavo, lai tas spētu sekmīgi pildīt savas funkcijas. Bija jāizlemj, kā un kur to veikt. Nevienam no Iekšlietu ministrijas aparāta darbiniekiem atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas iekšlietu ministriju darbiniekiem atmodas gados nebija iespējas doties komandējumā uz rietumvalstīm, lai tur iepazītos ar personāla atlases metodēm un profesionālo sagatavošanu darbam policijā. Bija tikai viena iespēja — pētīt pieejamo literatūru par ārvalstu policijas, penitenciāro un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu darbinieku profesionālo sagatavošanu, pētīt Latvijas arhīvos pašu uzkrāto pieredzi 20.— 30.gados.
Rīgā jau 1988.gadā uz PSRS Iekšlietu ministrijas Minskas augstākās skolas Rīgas neklātienes nodaļas bāzes, kura darbojās no 1979.gada, bija izveidota Rīgas fakultāte Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku sagatavošanai darbam milicijā un cietumos, kurā studijas notika kā klātienē, tā neklātienē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.