I. Kas ir zemesgrāmatu pieejamība

Nekustamo īpašumu apgrozībā katram subjektīvo tiesību izlietotājam ir divi svarīgākie jautājumi par zemesgrāmatu nodaļu darbību: zemesgrāmatu pieejamība un zemesgrāmatu ticamība.

Pirmais, vairāk procesuāls, jautājums visvairāk pakļauts mainīgajai politiskajai ietekmei: zemesgrāmatu nodaļu pieejamība kā priekšnoteikums sevišķi svarīgu mantisku tiesību izlietošanai nepārtraukti ir arī dažādu plānu, pētījumu, koncepciju, likuma grozījumu un cita veida "uzlabojumu" priekšmets.¹

Otrais, vairāk civiltiesiskas stabilitātes, jautājums, lai arī balstīts uz ilgstoši nemainīgiem likumiem, mūsu acu priekšā pa solim vien ar juristu rokām tiek drupināts un nonievāts kā otršķirīgs² un pakārtots.³ Ieskatoties tuvāk, nereti var novērot, ka ilglaicīgas attiecības un apgrozības stabilitāte tiek upurēta kaut arī tiesiskām, tomēr īslaicīgām, acumirklīgām interesēm.

Zemesgrāmatu pieejamību pirmajā brīdī liekas vienkārši uzlabot, uzstādot vairāk datoru, izveidojot ātrāku interneta pieslēgumu un pagarinot apmeklētāju pieņemšanas laiku. Par zemesgrāmatu pieejamību tīri fiziskā ziņā, t. i., par pieņemšanas laiku, gaidīšanas ilgumu un citiem tamlīdzīgiem faktiskiem – subjektīviem un mainīgiem – apstākļiem, protams, ir svarīgi runāt labas valsts pārvaldības vai patērētāju labsajūtas kontekstā. Tomēr zemesgrāmatu pieejamību nevar nodrošināt ar šādiem tehniska rakstura pasākumiem vien. Ja katrā laikā un katrā vietā brīvi sasniedzamās zemesgrāmatu nodaļas neizpildīs lūgtos nostiprinājumus, tad zemesgrāmatas, būdamas pieejamas faktiski, nebūs pieejamas juridiski. Tādēļ zemesgrāmatu nodaļu pieejamība nenozīmē pašu zemesgrāmatu pieejamību. Par zemesgrāmatu pieejamību jeb "juridisko pieejamību" jārunā objektīvi normatīvā kontekstā, t.i., noskaidrojot, kādus vienlīdzīgus un nemainīgus priekšnoteikumus likums ir izvirzījis nostiprinājumu izdarīšanai zemesgrāmatās. Tas ir jautājums, ar ko jāsastopas galvenokārt tiem, kuru darba pienākumos ietilpst nostiprinājumu sagatavošana, izdarīšana un pārsūdzēšana. Taču arī patērētājam šis jautājums kļūst svarīgs tajā brīdī, kad pie darba stājas likuma piemērotājs. Faktiski ne no likuma, bet no likuma piemērotāja ir atkarīgs, vai nostiprinājums tiks izdarīts. Jo runas vīriem, kā zināms, ir spēks rokās. Tādēļ zemesgrāmatu pieejamību pēc būtības raksturo tiesības vērsties zemesgrāmatu nodaļā jeb, plašākā nozīmē, – iespējas panākt nostiprinājuma izdarīšanu.

Šajos laikos liela uzmanība tiek pievērsta dažādās valsts iestādēs notiekošo procesu principiem: Valsts pārvaldes iekārtas likums⁴ nosaka valsts pārvaldes principus (10. p.), likums "Par tiesu varu"⁵ – lietu izskatīšanas pamatprincipus (17. un turpm. p.), Administratīvā procesa likums⁶ – administratīvā procesa principus (4. p.), Kriminālprocesa likums⁷ – kriminālprocesa pamatprincipus (6. un turpm. p.), Civilprocesa likums (CPL)⁸ – civilprocesa principus (1. un turpm. p.). Šie principi, kaut arī kļuvuši par pozitīvajām tiesībām, tomēr ir to abstraktākā daļa, kas katras konkrētākas tā paša likuma normas piemērošanu palīdz pagriezt virzienā, kurā vērsts pats likums, un tā gādā par tiesību saskaņotu darbību.⁹ Zemesgrāmatu process gan ir palicis bez tiesību aktos izteiktajiem principiem. Gan Latvijas Zemesgrāmatu likums,¹⁰ gan tam radniecīgais Vācijas Zemesgrāmatu nolikums¹¹ un Austrijas Zemesgrāmatu likums¹² nedod to piemērotājiem sīkākus norādījumus tā iztulkošanai. Tomēr tas nenozīmē, ka zemesgrāmatu procesam pavisam nebūtu savu vadošu principu. Rakstīto principu trūkumu ir kompensējusi doktrīna, kas zemesgrāmatu principus ir atvasinājusi no nekustamo lietu tiesību principiem. Mūsu nekustamo lietu tiesībās valda principi, kuri daļēji ietverti materiālajā likumā – Civillikumā (CL), daļēji pat procesuālajā likumā – Zemesgrāmatu likumā (ZGL). Priekšā visiem ir obligātā ieraksta (CL 1477., 1480. p.) un publiskās ticamības princips (CL 994. p. 1. d., ZGL 1. p., 90. p. 3. d.). Tos papildina vismaz vēl noteiktības (CL 993. p. 3. d., 1373. p., ZGL 29., 33. p.) un vecākuma princips (ZGL 35. p.). Lai nekustamo lietu tiesību principi varētu izpausties tiem paredzētā veidā, tiem pielāgoti zemesgrāmatu procesa principi, kā, piemēram, atklātības (ZGL 101. p.), dispozitivitātes (ZGL 57. p.), legalitātes (ZGL 77. p.), procesuālās prioritātes (ZGL 73. p.) u. c. principi. Šie principi likuma tekstā nav izcelti kā tādi, taču attiecīgo normu nozīme likumu saskaņotā darbībā ir tik liela, ka tās iegūst principiālu raksturu. Principu nosaukumus var mainīt un precizēt, bet to būtība vienmēr paliks tā pati. Tos visus – materiālos un procesuālos kopā – mēdz saukt arī par zemesgrāmatu principiem,¹³ jo visa nekustamu lietu apgrozība iet tikai caur zemesgrāmatām. Tomēr tie pieder divām patstāvīgām tiesību nozarēm un tāpēc tiem ir atšķirīgi uzdevumi, lai gan kopā tie veido perfekti saskaņotu sistēmu.¹⁴ Kamēr tā strādā, tikmēr zemesgrāmatas ir visiem pieejamas.

II. Prasības nodrošinājumu prioritāte

Kāda ļoti svarīga zemesgrāmatu principa pārrāvums notika tajā brīdī, kad Senāts pretēji Zemesgrāmatu likuma noteikumiem pieļāva izņēmumu no nostiprinājuma lūgumu izskatīšanas secības.