22. Aprīlis 2008 /NR. 16 (521)
Skaidrojumi. Viedokļi
Vai valsts apmaksāts advokāts spēj palīdzēt
2
Mg. sc. soc
Ruta Siliņa
JPA direktora padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos

Presē plašāk izskanējusi informācija, ka Igaunijas Tieslietu ministrija veikusi valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības auditu. Iegūtie rezultāti norāda uz trūkumiem un iespējamiem pārkāpumiem. Arī Latvijā tiek īstenots valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības princips, un par to atbildīgā iestāde ir Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācija (JPA), kas šo funkciju īsteno kopš 2006. gada 1. janvāra. Līdzīgi kā Igaunijā, arī JPA sadarbībā ar SIA "Socioloģisko pētījumu institūts" 2007. gadā veica apjomīgu pētījumu "Juridiskās palīdzības administrācijas darbības izvērtējums".

Minētajā pētījumā tika aptaujāti arī juridiskās palīdzības saņēmēji, lai noskaidrotu viņu kā pakalpojuma saņēmēju viedokli.

Būtiski uzsvērt, ka valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība paredzēta trūcīgām un maznodrošinātām personām un personām, kuras īpašās situācijas vai savu ienākumu dēļ nespēj nodrošināt savu tiesību aizsardzību. Vispārinot Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā noteikto juridiskās palīdzības mērķauditoriju, – tās ir personas, kuru bruto ienākumi nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, šogad tie ir 160 lati.

Visai izplatīts ir pieņēmums, ka pārtikušākajiem ir lielākas iespējas cīnīties par savu taisnību, tādēļ ir īpaši nozīmīgi, lai mazāk aizsargātie sabiedrības locekļi saņemtu kvalitatīvu juridisko palīdzību. Šeit gan jāprecizē, ka JPA pati juridisko palīdzību ne­­-s­niedz, to veic juridiskās palīdzības sniedzēji – zvērināti advokāti, zvērinātu advokātu palīgi un juristi, kas noslēguši sadarbības līgumu ar JPA.

Tādēļ, aptaujājot juridiskās palīdzības saņēmējus, pētījumā atsevišķi tika uzdoti jautājumi par apmierinātību ar JPA darbu un atsevišķi – par saņemto juridisko palīdzību un juridiskās palīdzības sniedzēju veikumu.

 

Klientu apmierinātība ar pakalpojumiem

Sadaļā "Sadarbības ar Juridiskās palīdzības administrāciju novērtējums" respondenti kopumā pozitīvi vērtē sadarbību ar JPA. Vislielākā apmierinātība izrādīta attiecībā uz klientu apkalpošanu – attieksmi pret klientu, zināšanām un spēju palīdzēt, klientu pieņemšanas telpu kvalitāti. Vidējais aritmētiskais apmierinātības vērtējums par sadarbību ar JPA ir 3,95 (5 ballu skalā). Līdzīgs respondentu vērtējums ir arī par sadarbību ar juridiskās palīdzības sniedzējiem (vidējais vērtējums – 3,71 no 5 ballēm). Visapmierinātākie (44%) respondenti bija ar juridiskās palīdzības sniedzēju attieksmi pret klientu, savukārt visvairāk tos neapmierināja juridiskās palīdzības sniegšanas laiks vai pati juridiskā palīdzība (15%).

Uz jautājumu, kāds ir respondenta ieguvums no saņemtās juridiskās palīdzības, 49% respondenti norādīja, ka tas ir pozitīvs, savukārt 23% uzskatīja, ka nav saņēmuši cerēto, bet pārējie nespēja novērtēt ieguvumu no saņemtās juridiskās palīdzības. Tie, kuri saņemto juridisko palīdzību vērtējušo kā pozitīvu aspektu, arī norādīja, ka vislielākais viņu ieguvums bija speciālistu sastādītie dokumenti, informācija un atbildes uz jautājumiem, uzvara tiesā, bet teju deviņi procenti respondentu atbildēja, ka pie ieguvuma pieskaitāma arī iegūtā drošības sajūta, pārliecība un miers. Savukārt tie, kuri ar saņemto juridisko palīdzību nebija apmierināti, kā pamatojumu neapmierinātībai minēja, ka nav saņēmuši informāciju un atbildes, kā arī, viņuprāt, palīdzība netika sniegta vai tā tika atteikta, bet vienai daļai respondentu neapmierinātības pamatā ir zaudējums tiesā vai tiesas atteikums (attiecīgi 9% un 2,8%).

Uz jautājumu, vai respondentu apmierina saņemtā juridiskā palīdzība, lielākā daļa (60%) atbildēja apstiprinoši, neliela daļa nespēja atbildēt, bet 31% respondentu atbildēji noliedzoši. Kā galvenie neapmierinātības cēloņi minēti juridiskās palīdzības sniedzēju neieinteresētība, nekompetence un klientam nepietiekami veltītais laiks.

Teju trešdaļa visu aptaujāto uzskata, ka juridiskā palīdzība nav pieejama Latvijas trūcīgajiem iedzīvotājiem. Kā galvenie aspekti, kas ierobežo šī pakalpojuma pieejamību, tika minēts naudas vai informācijas trūkums, neticība likuma varai, retāk – sarežģīti likumi, izglītības un laika trūkums, arī neuzņēmība.

Uz to, ka juridiskās palīdzības pakalpojumi ir aktuāli un nepieciešami, norāda esošie juridiskās palīdzības pakalpojuma saņēmēji, jo 87% respondentu uzskata, ka JPA filiāles ir jāizvieto arī reģionos, tādējādi veicinot reģionālo pieejamību. Visai likumsakarīgi, ka tieši respondenti, kas dzīvo ārpus Rīgas, biežāk ir izteikušies par filiāļu izveides vajadzību Latvijas reģionos. Uz šī pakalpojuma nepieciešamību norāda arī apstāklis, ka respondenti pēc advokāta vai jurista palīdzības vērsušies vairākkārt, gandrīz puse aptaujāto divas reizes, trešdaļa – trīs līdz piecas reizes. Ievērojams skaits aptaujāto vairākkārt vērsušies arī pēc valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības.

Uz jautājumu, kā iegūta informācija par juridiskās palīdzības saņemšanas iespējām, respondenti lielākoties norādīja, ka informāciju ieguvuši no draugiem, paziņām un pašvaldību sociālajiem dienestiem, tikai pēc tam seko informācijas iegūšana ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību.

Attiecībā uz pašvaldību lomu juridiskās palīdzības pieejamības veicināšanā minams, ka tieši pašvaldību sociālie darbinieki ir visciešākā kontaktā ar savas pašvaldības iedzīvotājiem un zina to vajadzības. Vienlaikus pašvaldības ir tās, kas informē par šādu valsts sniegtu pakalpojumu un izsniedz speciālas JPA sagatavotas aploksnes ar norādi "Atbilde apmaksāta", lai attiecīgās pašvaldības iedzīvotājs varētu savu juridiskās palīdzības iesniegumu nosūtīt, nemaksājot pasta izdevumus.

Lielākā daļa respondentu uzskata, ka ir nepieciešams palielināt šobrīd normatīvajos aktos noteikto valsts apmaksāto juridiskās palīdzības apjomu. Šobrīd Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums noteic, ka persona vienas lietas ietvaros var saņemt līdz trim konsultāciju stundām, palīdzību līdz trīs procesuālu dokumentu sagatavošanā un pārstāvību tiesā līdz 40 stundām. Aptaujātie juridisko palīdzību iesaka pilnveidot, palielinot pakalpojumu apjomu un tam atvēlēto laiku, uzlabot juridiskās palīdzības kvalitāti, sniegt juridiskas konsultācijas arī pa telefonu un e-pastu vai nodrošināt advokātu steidzamiem vai akūtiem gadījumiem, apmaksāt juridiskās palīdzības saņēmēju (vecu cilvēku un invalīdu) transporta izdevumus līdz juridiskās palīdzības sniedzēja prakses vietai.

 

"Advokāts ir bezmaksas un uz mūžu"

Pētījuma ietvaros notika intervijas ar jau esošajiem juridiskās palīdzības sniedzējiem, interesējoties par to, kā viņi raksturo sadarbību gan ar JPA, gan ar pašiem juridiskās palīdzības saņēmējiem.

Aptaujātie advokāti kā sadarbības iemeslus ar JPA norādīja dažādus faktorus: solidaritāti ar citiem kolēģiem, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes ierosinājumu, sociālo aicinājumu palīdzēt mazāk aizsargātajiem. Izskanēja arī pragmatiskāki argumenti – vēlme nopelnīt un konkurence. Viens no argumentiem bija arī profesionālās pieredzes gūšana, jo "ir tādu kategoriju lietas, kuru nav klientiem, kas nāk un par to maksā honorāru, tādi kāzusi ir tieši šai kategorijai, kas iet caur Juridiskās palīdzības administrāciju, piemēram, dzīvokļu tiesību jautājumos".

Uz to, ka jautājumi, kas saistīti ar dzīvokļa lietām, ir aktuāli trūcīgajiem un maznodrošinātajiem, norāda arī fakts, ka juridiskās palīdzības saņēmēju aptaujā 52% gadījumu respondenti norādīja, ka juridiskā palīdzība bijusi nepieciešama tieši dzīvokļu lietās. Tikai tad seko juridiskās palīdzības nepieciešamība uzturlīdzekļu, zaudējumu piedziņas, laulības šķiršanas un citās lietās.

Nevar noliegt, ka trūcīgas un maznodrošinātas personas, kas ir valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņēmēji, kā klienti atšķiras no advokātu pārējo klientu loka. Tam par pamatu ir šo personu materiālais stāvoklis, kas traucē ne vien nodrošināt savu tiesību aizsardzību, bet vairumā gadījumā apgrūtina apmierināt arī ikdienas vajadzības. Aptaujātie advokāti norādījuši galvenās iezīmes, kas raksturīgas valsts apmaksātās juridiskās palīdzības saņēmējiem: juridiski sarežģītas un vairumā gadījumu iekavētas lietas; aizvainojums un neuzticēšanās, nenovērtējot sniegto palīdzību.

Jautājumā par juridiskās palīdzības sniedzēja darbības izvērtējuma nepieciešamību advokāti nebija vienisprātis. Īpašas atzīmēšanas vērts ir kāda advokāta teiktais: "Te ļoti plašas iespējas, kā vērtēt. Jo nevar tā izvērtēt, cik advokāts tiesas uzvarēja, cik viņš zaudēja lietas. [..] Cilvēks, kurš uzvarēja kādu civilprocesu, [..] to aizmirst pēc nedēļas, bet ja zaudēja [..] divus, trīs gadus sūdzējās, sūdzējās, sūdzējās – visi vainīgi."

Uz jautājumu, vai valsts apmaksāts juridiskās palīdzības sniedzējs spēj palīdzēt, ir vairākas atbildes – tikpat, cik šajā procesā iesaistīto pušu. Nevar noliegt, ka būtisks rezultātu ietekmējošs aspekts ir paša klienta vēlme un spēja līdzdarboties, jo nereti no juridiskās palīdzības saņēmēju puses izskanējušais apgalvojums, ka "advokāts ir bezmaksas un uz mūžu", neatbilst valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības būtībai. Mērķis ir palīdzēt tiem, kas nevar sev palīdzēt paši, un galvenokārt tiem, kuri vēlas, lai palīdzētu. No otras puses, juridiskās palīdzības sniedzējs ir atbildīgs par sava darba kvalitāti. Ja galvenais motivējošais faktors, kāpēc kļūt par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniedzēju, ir peļņa, nevis aicinājums, par kvalitāti būs grūti runāt. Nobeigumā kā kvalitātes standarts lai kalpo kāda advokāta teiktais: "Uzskatu, ka palīdzēt maznodrošinātām personām ir goda lieta."

patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 22. Aprīlis 2008 /NR. 16 (521)
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anonīms lietotājs
18. Augusts 2008 / 21:55
0
ATBILDĒT
Ļoti labi izprotams.
Džeisons
23. Aprīlis 2008 / 15:02
0
ATBILDĒT
Labs raksts. Izskatās, ka JPA strādā pareizā virzienā. Turklāt škiet, ka Ruta ir profesionāls sabiedrības informēšanas jomā. Labi ir apzināties, ka ir kāda institūcija, kur ar ieinteresētību attiecas pret to ko dara un it īpaši pret saviem klientiem.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
22. Aprīlis 2008 /NR. 16 (521)
Par prasības nodrošinājuma pamatu
22. Aprīlis 2008 /NR. 16 (521)
Kā pilnveidot administratīvo procesu
2
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties