10. Jūnijs 2008 /NR. 22 (527)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kad tiesnesi varēs uzrunāt "jūsu godība"
14
Velga Gailīte
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja

Valsts prezidents Valdis Zatlers Latvijas tiesnešu konferencē 2007. gada 2. novembrī uzsvēra, ka labprāt tiesnešus uzrunātu ar vārdiem "jūsu godība". Tas tika domāts nākotnes un vēlmes izteiksmē. Protams, tobrīd prezidents domāja, ka tā tiesnešus var uzrunāt, ja viņi godīgi pilda savu amatu un ir godīgi savas valsts pilsoņi. Šoreiz nerunāšu par tām tēmām, ko aizskar plašsaziņas līdzekļi. Par tiesnešu darba negācijām runāts daudz, un konstruktīvu kritiku tiesneši gatavi saņemt arī turpmāk. Teikšu arī, ka pilnīgi nopietni tā tiek ņemta vērā un darīts iespējami daudz, lai uzlabotu situāciju un sabiedrības attieksmi. Arī Tiesu administrācija paralēli tiesu komunikācijas koncepcijas izstrādei 2007. gada nogalē izvirzīja mērķi uzlabot Latvijas tiesu tēlu. Tiesu administrācijai varu veltīt tikai atzinīgus vārdus, jo pilnīgi nepierasti ir sajust rūpes par pasta nosūtīšanas problēmām, tiesu informatīvās sistēmas pilnveidošanu, lietvedību, tehniskiem uzlabojumiem, tiesu vizuālās identitātes veidošanu un citiem padarītiem un vēl iecerētiem lieliem un mazākiem darbiem. Tiesneši paši labprāt gribētu drīzāk sagaidīt to brīdi Latvijā, kad sabiedrība ar cieņu uzrunās tiesnesi "jūsu godība". Tāls ceļš līdz tam ejams, protams, pašiem tiesnešiem spodrinot savu mundieri, taču arī izpildinstitūcijas var uzlabot darba apstākļus tiesās atbilstoši likumam.

Runa nav tikai par ārējo tiesneša tēlu. Nekad Latvijas tiesnesis nebūs "jūsu godība", ja pildīs rakstveža, klerka un statista lomu. Tas nozīmē, ka tiesnesim, kuram saskaņā ar likumu "Par tiesu varu", Tiesnešu disciplinārās atbildības likumu, likumu "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" un Latvijas Tiesnešu ētikas kodeksu ir augsta atbildība kā ētikas un uzvedības, tā arī profesionālā darba izpildes jomā, šobrīd tomēr diemžēl jāpilda viņam neraksturīgi pienākumi.

Tiesneša pamatpienākums ir spriest tiesu. Likums "Par tiesu varu" paredz, ka civillietās, krimināllietās un administratīvo pārkāpumu lietās tiesu spriež tiesa, izskatot un izlemjot likumā noteiktos jautājumus tiesas sēdēs.

Tomēr pirmās instances tiesā tiesnesim darbu pie minēto lietu izskatīšanas traucē daudzu papildu jautājumu izlemšana. Tos parasti tiesnesis izlemj rakstiskā procesā, iepazīstoties ar iesniegto pieteikumu un dokumentiem. Nevaru runāt par situāciju visā valstī, bet tikai par Rīgu un, konkrēti, par Rīgas pilsētas Centra rajona tiesu. 2008. gada 23. maijā Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā jau bija saņemti 910 pieteikumi par saistību izpildi tiesas ceļā, kuru izlemšanu likums neparedz tiesas sēdē. Minēto pieteikumu skaits pieaug, jo 2007. gadā tika saņemti 1443 pieteikumi.

Tiesu darbs vairs nav iedomājams bez tiesneša palīga, kurš iepazīstas ar iesniegtajiem materiāliem, ziņo tiesnesim par tiem, gatavo nolēmumu projektus, citus dokumentus. Darba apjoms minēto materiālu izlemšanā ir milzīgs. Tikai pateicoties tiesnešu palīgiem, tas vispār tiek veikts likumā paredzētajos termiņos. Tiesneši un viņu palīgi ir pārslogoti un steigas un materiālu vienveidības dēļ nereti pieļauj paviršības kļūdas. Dažkārt ir iespaids, ka tiesnesis pirmās instances tiesā lielākoties veic viņam neraksturīgas funkcijas. Rodas "konveijera" sajūta un vilšanās par savu zināšanu ieguldījumu pārāk vienkāršās lietās. Tiesnešiem ir skaidrs, kāpēc viņiem paliek pārāk maz laika, lai gatavotos tiesas spriešanai tiesas sēdē, un viņi gaida, lai par to aizdomātos arī izpildvara un likumdevējvara.

Kā tiesnesis var būt "jūsu godība", ja viņš ir spiests, piemēram, nodarboties ar saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, kas, vienkāršoti runājot, nozīmē maksājumu piedziņu, ja par to nav strīda? Reāli tā ir dokumentu, veidlapu sūtīšana un rakstīšana. Pirmās instances tiesas lemšanā ir ļoti daudz pieteikumu, kuros nav strīda, tātad faktiski spriešana nav nepieciešama. Tādi ir, piemēram, materiāli par saistību izpildīšanu tiesas ceļā, šķīrējtiesu nolēmumu izpildi. Arī dažu lietu iztiesāšana prasa tikai formālu likumā noteikto apstākļu pārbaudi. Tādas, piemēram, ir lietas par laulības šķiršanu pēc abu laulāto pieteikuma, tiesvedība krimināllietās attiecībā uz pirmstiesas procesā slēgtu vienošanos.

Pašlaik, kad tiesneša darbs ir saistīts gan ar lielu atbildību, gan ar spriedzi un stresu, kas saistīts ar publicitāti, gan zemo prestižu, kas izslēdz gandarījumu par savu izvēlēto profesiju, institūcijām, kas nodrošina tiesu darbu, būtu jādomā ne tikai par to, kā tehniski uzlabot darba apstākļus tiesās, kas arī ir apsveicami, ne tikai par atalgojumu un sociālajām garantijām, kas tiesnešiem un tiesu darbiniekiem ir vitāli nepieciešamas, ne tikai par tiesu ārējā tēla veidošanu, kas celtu tiesu prestižu, bet noteikti arī par tiesnešu pašreizējo pienākumu deleģēšanu vēl kādām tiesu amatpersonām. Ir skaidrs, ka situācija, kad vienīgi tiesnesis patstāvīgi var pieņemt lēmumu arī vienkāršos jautājumos, ir novecojusi un neatbilst principam par procesuālo ekonomiju.

Jau 2005. gadā "Jurista Vārda" rakstā "Par tiesneša pienākumu deleģēšanu tiesas darbiniekiem" izteicu savu viedokli. Toreiz izvērsās plaša diskusija par skartajiem jautājumiem un tajos bija ieinteresēti kā tiesneši, tā tiesu darbinieki. Tieslietu ministrija sadarbībā ar Zviedrijas Nacionālo tiesu administrāciju bija izveidojusi darba grupu, kurā piedalījās gan Latvijas, gan Zviedrijas eksperti. Galarezultātā tapa priekšlikumi, kuri tika iesniegti Latvijas Tieslietu ministrijā. Kā viens no priekšlikumiem tika izvirzīts jaunas tiesu amatpersonas – tiesneša asistenta vai jaunākā tiesneša – amata izveidošana. Jau toreiz nepieciešamību pēc tā eksperti uzskatīja par steidzamu. Tika konstatēts, ka minētais jauninājums ne vien atrisinātu tiesnešu atslogošanas jautājumu, bet arī tiktu sagatavoti kvalificēti nākamie tiesneši. Minētie priekšlikumi tika prezentēti Latvijas tiesnešu konferencē 2003. gada 11. aprīlī, un tie izraisīja lielu interesi un atbalstu tiesnešu vidū, tiesneši mudināja ieviest tiesu darbā izvirzītos priekšlikumus. Notika vairāki semināri par tiesnešu pienākumu deleģēšanu tiesu darbiniekiem, priekšlikumi tika iesniegti arī Latvijas darba grupai, kas strādāja pie likumprojekta "Par tiesu varu". Daudz labu lietu ir ieviests tiesu darbā, piemēram, tiesnešu palīgi ir ieņēmuši stabilu un paliekošu vietu tiesu darbinieku vidū un darbs bez viņiem, vismaz Rīgas tiesās, nemaz nav iedomājams.

Tomēr pati galvenā ideja tā arī palikusi tikai varbūtība. Arī šodien laiku pa laikam atkal atskan runas par jaunu tiesas amatpersonu, bet tas līdz šim ir palicis nerealizēts. Manuprāt, tieši šobrīd ir aktuāls jautājums tiesās ieviest jaunu amatpersonu – jaunāko tiesnesi. Dažus iemeslus jau minēju iepriekš, bet galvenie apstākļi ir trīs:

1) tiesnešu atbrīvošana no vienkāršu, bet darbietilpīgu pieteikumu lemšanas, kas neprasa tiesas spriešanu tiesas sēdē, tā nodrošinot viņus ar pienācīgiem darba apstākļiem pamatpienākumu izpildei;

2) tiesnešu kandidātu stažēšanās un praktizēšanās;

3) tiesu darbinieku piesaistīšana tiesām pēc augstskolas beigšanas.

Tātad jaunākais tiesnesis būtu amatpersona, kas patstāvīgi varētu pieņemt lēmumus viņam deleģēto jautājumu lemšanā, kas tiesnešiem dotu iespēju koncentrēties uz lietu izskatīšanu, kurās nepieciešamas pamatīgas juridiskās zināšanas, ilgstoša pieredze un prakse. Tas dotu iespēju tiesnešiem pienācīgi sagatavoties lietu izskatīšanai, kā arī motivēti un saprotami taisīt tiesu nolēmumus. Tas noteikti celtu tiesu prestižu un izskatīto lietu kvalitāti, samazinātu lietu izskatīšanas termiņus un ļautu tiesnešiem mācīties un apgūt jaunāko likumdošanā. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā 2007. gadā tika izskatītas 727 civillietas, 271 krimināllieta un 1080 administratīvo pārkāpumu lietu. Savukārt izskatītie materiāli, kuru izlemšana neprasa izskatīšanu tiesas sēdē, kas izriet no pieteikumiem par saistību izpildi tiesas ceļā un šķīrējtiesas lēmumu piespiedu izpildi, ir bijuši 1415. Statistika uzskatāmi parāda situāciju pirmās instances tiesā.

Pirmās instances tiesas tiesneši lemj ārkārtīgi dažādus un daudzus viņiem deleģētos jautājumus saskaņā ar Civilprocesa likumu, Kriminālprocesa likumu, Administratīvo pārkāpumu likumu. Darba slodzes izlīdzināšana tiesnešiem ļautu efektīvāk specializēties. Tiesnešu specializācija ļautu celt tiesas spriedumu kvalitāti un paātrināt procesus, kas ir viens no tiesu procesa efektivitātes uzdevuma pildīšanas veidiem. Likuma "Par tiesu varu" 28. pants paredz, ka tiesnesis izspriež lietu tik ātri, cik vien iespējams. Tas nozīmē, ka izpildvarai jānodrošina attiecīgi darba apstākļi.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa ir pilottiesa Eiropas Komisijas rīkotā pētījuma par tiesu sistēmas efektivitāti (CEPEJ) ietvaros un piedalās tās darbā. CEPEJ rūpīgi pēta situāciju dalībvalstīs un interesējas arī par Latvijas tiesu darba efektivitāti. Tas redzams gan CEPEJ rīkotajās sanāksmēs, kurās esmu piedalījusies, gan pilottiesām pieprasot aizpildīt CEPEJ izstrādātās anketas par lietu kategorijām, lietu izskatīšanas ilgumu un kavēšanās iemesliem un, tās salīdzinot, izstrādā ieteikumus. Esmu secinājusi, ka tajās valstīs, kur ir labi organizēts darbs lietu sadalē un tiesnešu pienākumu deleģēšanā, ļaujot tiesnesim veikt tikai pamatdarbu. t. i., tiesas spriešanu, tiesu sistēma ir ļoti efektīva. Ir apsveicami, ja katras valsts izpildvara rūpējas un uztraucas par tiesu darba efektivitāti un tiesnešu darba slodzi.

Otrs aktuāls jautājums ir tiesnešu kandidātu problēma. Likums "Par tiesu varu" paredz, ka par tiesnesi var strādāt augsti kvalificēts un godīgs jurists. Kā precīzi uzzināt visu par tiesneša kandidātu un paredzēt, cik kvalificēts un godīgs viņš būs, ir šībrīža aktuāla problēma. Tiesneša kandidātu atlasei Tiesu administrācija ir paredzējusi dažādus testus, pārrunas, pārbaudes. Tomēr visi minētie pasākumi negarantē jauno tiesnešu prasmi kā lietu iztiesāšanā, tā sava darba organizēšanā. Ir vēl dažas neatrisinātas problēmas. Pirmkārt, laiks, kam jāpaiet, līdz tiesneša kandidāts kļūst par tiesnesi. Otrkārt, tiesnesim tūlīt jāizlemj ne tikai vienkāršas, bet arī sarežģītas lietas. Treškārt, vai tiesnesis patiešām ir tiesneša vārda cienīgs un atbilstošs. Kā katrai atlasei un konkursam ir savi trūkumi, tā arī Tiesu administrācijas rīkotajam konkursam un atlases kārtībai ir nepilnības. Arī tiesneša kandidāta stažēšanās ir samērā formāla. Ļoti ilgam laikam jāpaiet, kamēr kandidāts, var sākt pildīt tiesneša pienākumus, tā esošajiem tiesnešiem tiek radīta papildu slodze. Tā, piemēram, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesis veselu gadu bija kandidāts, bet kāda cita vieta vēl šobrīd ir brīva, jo tiesneša kandidāts izturējis visas atlases kārtas, pabeidzis stažēšanos, nenokārtoja kvalifikācijas eksāmenu. Uz šo vakanto vietu tagad stažēšanos uzsācis jauns tiesneša kandidāts un pēc pieredzes varu teikt, ka darbu viņš droši vien uzsāks ne agrāk kā gada beigās vai jaunajā gadā.

Svarīgi, lai tiesnešiem būtu pieredze. Jaunākais tiesnesis laika gaitā gūtu nepieciešamo pieredzi un iepazītu tiesu praksi. Tiesneša darbā bez tiesību zināšanām svarīga ir arī dzīves un darba pieredze.

Trešā tiesu problēma ir lielā kadru mainība. Lielākoties tā ir Rīgas problēma. Tomēr arī citu tiesu priekšsēdētājiem, manuprāt, rūp tas, ka labi, pieredzējuši, apmācīti darbinieki pēc augstskolas beigšanas aiziet strādāt uz citām darbavietām. Likums "Par tiesu varu" paredz, ka par tiesnesi var iecelt personu, kura sasniegusi 30 gadu vecumu, vismaz piecus gadus darbojusies juridiskajā specialitātē, kas pati par sevi ir pareiza prasība. Tomēr tiesu darbinieks, kas ir students, parasti augstskolu pabeidz 25 gadu vecumā. Tad viņam, kas jau mācoties vairākus gadus strādājis tiesā un apguvis gan tiesas sēžu sekretāra, gan tiesneša palīga profesiju, ir jāizvēlas, vai turpināt darbu tiesā. Tas saistās ar maz apmaksātu un vienveidīgu darbu, kurā patstāvīgi nevar pieņemt nevienu lēmumu. Rīgas augstskolu beigušais darbinieks parasti izvēlas meklēt citu darbu. Tas viņam, protams, izdodas ātri, jo ieraksts CV, ka darbinieks nāk no tiesas, jaunam darba devējam vienmēr liekas ļoti pievilcīgs. Starp minētajiem darbiniekiem ir tiešām labi potenciālie tiesneši, kas sevi pierādījuši gan darbā, gan sadzīvē, ir profesionāli un godīgi juristi. Šos darbiniekus labi pazīst un var novērtēt gan tiesu priekšsēdētāji, gan izpildinstitūcijas, ja viņi ir darbojušies darba grupās vai citos projektos. Minētie darbinieki varētu strādāt par jaunākajiem tiesnešiem, līdz sasniegs tiesneša kandidāta vecumu, un pierādīt savas spējas darbā. Tas zināmā mērā samazinātu risku iecelt par tiesnesi atbildīgam amatam neatbilstošu personu.

Uzskatu, ka šobrīd ir ļoti svarīgi spert šo drosmīgo soli tiesneša pienākumu deleģēšanā jaunai tiesu amatpersonai – jaunākajam tiesnesim. Tas dotu iespēju tiesnešiem atsevišķās, ļoti noslogotās tiesās koncentrēties uz lietu izskatīšanu, kurās nepieciešamas pamatīgas juridiskās zināšanas un ilgstoša pieredze, bet vienkāršās lietas varētu uzdot izskatīt jaunākajam tiesnesim. Ne visās, bet dažās tiesās, atkarībā no tiesas lieluma un slodzes tajā, varētu tikt iecelts jaunākais tiesnesis, kas izskatītu uz likuma pamata pēc priekšsēdētāja noteiktas sadales attiecīgus jautājumus. Jaunākais tiesnesis varētu izskatīt, piemēram, jau manis minētos pieteikumu materiālus, kuru izlemšanai nav nepieciešama tiesas sēde. Jaunākajam tiesnesim obligātas varētu būt šādas prasības: Latvijas pilsonis, augstākā izglītība, vecums – 25 gadi. Jaunākais tiesnesis varētu kandidēt uz tiesneša amatu, kad iegūtas labas atsauksmes par darbu un iegūta piecu gadu darba pieredze pirmās instances tiesā.

Tiesu sistēmā varētu būt tiesneši un jaunākie tiesneši, kuri abi pieņemtu patstāvīgus lēmumus. Šāda sistēma ir Zviedrijā, un praksē sevi ir attaisnojusi tieši ar to, ka tiesneši tiek atslogoti no viņiem neraksturīgu lietu lemšanas, ievērojami tiek uzlabota procesuālā ekonomija un izveidots pamatots tiesnešu kandidātu saraksts.

patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 10. Jūnijs 2008 /NR. 22 (527)
14 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
gelgs vailītis
17. Februāris 2011 / 18:34
1
ATBILDĒT
Tiesām ir vajadzīgas \"svaigas\" asinis, nevis gadu gadiem tiesās marinēto klerku kļūšana par tiesnešiem, jo tas nozīmē, ka visbiežāk tiks turpināta katras konkrētās tiesas, no kuras nāk kandidāts, prakses turpināšana, šāda aplama prakse pilnībā izslēgtu \"svaigu asiņu\" ar svaigu skatījumu pieplūšana, kas arī pilnībā izslēgtu kaut kādas vienveidīgas prakses veidošanu, jo no tiesas nākošie pretendenti pilnībā būtu \"nozombēti\" pēc katras konkrētās tiesas lietu izskatīšanas prakses, domājams, arī atbilstoši starptautiskajai praksei, taisni otrādi, nepieciešama ir tiesnešu rotācija starp tiesām, veidojot vienveidīgu spriedumu pieņemšanu un mazinot kukuļošanas riskus .... raksta autores minētais arī tendēts uz pilnīgi aplamu praksi pēc iespējas samazināt un kategoriski noslēgt uz tiesnešu amatiem pretendējošo loku, kas vedina domāt, ka tiesu sistēma nav ieinteresēta neko mainīt, bet dzīvot tā, kā līdz šim.....
Andrejs
20. Oktobris 2008 / 12:51
1
ATBILDĒT
Raksts atspoguļo tiesas vājos punktus, slodzi.

Manā izpratnē svarīgi būtu, tas lai katrs, kurš met akmeni citam atzītu, ka pats arī ir ar kādu grēku. Lasot šos skribentiņus saprotu vienu, ka laiks valsts gudrajām galvām, viedajamiem tautas tēviem saprast, ka viņi kalpo tautai un nekā savādāk!!! Tiesas ir tās, kas spriež tiesu un tas ir punkts, viss parējais ir lieks!
Modzha
12. Augusts 2008 / 08:53
1
ATBILDĒT
Kauns
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 11
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
1
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties