Par apelācijas instances tiesas sprieduma stāšanos likumīgā spēkā

Civilprocesa likuma 434. panta pirmā daļa redakcijā, kas stājas spēkā 2008. gada 1. jūlijā, noteic, ka apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai kasācijas kārtībā un kasācijas sūdzība nav iesniegta. Šā panta otrajā daļā ir noteikta apelācijas instances tiesas sprieduma spēkā stāšanās kārtība gadījumā, ja ir iesniegta kasācijas sūdzība.

1) Iespējamie iemesli principiāli atšķirīgajam regulējumam par apelācijas instances tiesas spriedumu stāšanos likumīgā spēkā

Civilprocesa likuma 434. panta norma, kas darbojās no Civilprocesa likuma spēkā stāšanās brīža 1999. gada 1. martā, noteica, ka apelācijas instances tiesas spriedums stājas likumīgā spēkā tā pasludināšanas brīdī. Analoģiska norma bija ietverta arī Latvijas Civilprocesa kodeksa 305.¹ pantā un Civilprocesa likuma, kas reglamentēja tiesas procesu starpkaru periodā, 281. un 1018. pantā. 281. pants noteica, ka apgabaltiesas spriedumi uzskatāmi par galīgiem un tie nekavējoties jāizpilda. Savukārt 1018. pantā tika ietverta norma, ka spriedums stājas likumīgā spēkā: (..) kad tas taisīts Tiesu palātā.

Kāds bija iemesls, lai atteiktos no Civilprocesa likuma 434. panta normas darbības turpmāk?

Tieslietu ministrija sagatavotajā anotācijā "Grozījumi Civilprocesa likumā" atsaukusies uz Tieslietu ministrijas 2007. gada 19. septembrī rīkotajā zinātniskajā konferencē "Par Civilprocesa likuma problēmjautājumiem" izteikto viedokli, ka Civilprocesa likuma 434. pants disonē ar vispārējiem civilprocesa principiem un ka jurisprudencē ir pieņemts atzīt, ka viens no sprieduma likumīga spēka elementiem ir šāda sprieduma neapstrīdamība un tā pārsūdzēšana apelācijas un kasācijas kārtībā nav iespējama. Kā otrs arguments ir minēti lietderības apsvērumi, tos sīkāk neatklājot.

Senāta Civillietu departamentam, atsaucoties uz Tieslietu ministrijas lūgumu izteikt savu viedokli par paredzamajiem likuma grozījumiem, nebija principiālu iebildumu piedāvātajiem grozījumiem, jo tie neietekmē tiesas spriešanas kvalitāti, kas ir pirmais un galvenais nosacījums, lai izvērtētu piedāvāto likuma grozījumu pieņemamību. Turklāt tie zināmā mērā atvieglo tiesu darbu gadījumos, kad pēc sprieduma atcelšanas un pretēja sprieduma taisīšanas situācijā, kad pirmais spriedums jau izpildīts, tiesai bija jālemj par sprieduma izpildes pagriezienu. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka Civilprocesa likuma 434. panta norma jaunajā redakcijā, attālinot sprieduma spēkā stāšanās laiku, tieši skar civiltiesisko attiecību dalībniekus, tādējādi mazinot civilprocesa efektivitāti, kuras dēļ likumdevējs normu par apelācijas tiesas sprieduma spēkā stāšanos tā pasludināšanas brīdī acīmredzot savulaik arī bija pieņēmis.