Tā kā Komerclikuma regulējums par akcionāru un dalībnieku tiesībām uz informāciju ir plaši tulkojams un strīdus par informācijas sniegšanu vai nesniegšanu akcionāriem izskata tiesa pēc sava ieskata, autors analizē gadījumus, kuros akcionāriem informācija ir jāsniedz, un kādi ir iemesli, uz kuriem pamatojoties informācijas tiesību drīkst ierobežot. Tāpat šajā rakstā norādīts uz trūkumiem pastāvošajā komerctiesību regulējumā Latvijā, piedāvāti risinājumi šo trūkumu novēršanai, kā arī mūsu regulējums salīdzināts ar citu Eiropas valstu normatīvajiem aktiem.

1. Subjekti, kuriem ir tiesības uz informāciju

1.1. Akcionāru tiesības uz informāciju

Akcionāru sapulce ir augstākā akciju sabiedrības pārvaldes institūcija, kurā tiek pieņemti sabiedrībai būtiskākie lēmumi. Akcionāru sapulce ir organizatoriska struktūra, kur sapulcējas akcionāri noteiktā vietā un laikā, lai izmantotu savas akcionāru tiesības.¹ Komerclikuma 267. panta 1. daļa noteic, ka savas tiesības piedalīties sabiedrības pārvaldē akcionāri īsteno akcionāru sapulcē.

Viena no akcionāru pamattiesībām ir tiesība uz informāciju, lai akcionārs objektīvi varētu lemt par darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem. Tiesības uz informāciju ir visiem akcionāriem, kuri piedalās akcionāru sapulcē, neatkarīgi no akcionāram piederošo akciju skaita.² Arī viena vienīga akcija dod tiesības uz informāciju akcionāru sapulcē.³ Akcionāra tiesība uz informāciju ir akcionāram individuāli piemītoša, līdzvērtīga ar citām akcionāru tiesībām, piemēram, balsstiesībām, tiesībām uz dividendēm un uz likvidācijas kvotu sabiedrības likvidēšanas gadījumā.⁴ Tiesība uz informāciju ir neatkarīga un nav saistīta ar citām tiesībām. Arī tiem akcionāriem, kuriem nav balsstiesību, ir tiesības uz informāciju.⁵

Atbilstoši Komerclikuma 277. pan­tam akcionāri var piedalīties akcionāru sapulcē gan personiski, gan ar pārstāvju starpniecību. Ņemot vērā, ka tiesībai uz informāciju nav personisks raksturs, tā ir tālāk nododama pilnvarotajai personai vai vairākām personām, kuras pārstāv akcionāru sapulcē.⁶ Taču tiesības uz informāciju pilnvarniekam ir, tikai rīkojoties pilnvaras devēja interesēs. Pilnvarniekam pašam nepiemīt tiesības uz informāciju.⁷ Direktīvas priekšlikuma 10. pants noteic, ka katram akcionāram ir tiesības iecelt jebkuru citu fizisku vai juridisku personu par pilnvaras turētāju, lai apmeklētu akcionāru sapulci un balsotu tajā viņa uzdevumā. Nedrīkst būt ierobežojumi attiecībā uz personu, kurai var piešķirt pilnvaru, izņemot prasību, lai persona būtu tiesībspējīga, taču akcionārs drīkst iecelt tikai vienu personu rīkoties viņa labā kā pilnvaras turētājam attiecībā uz katru atsevišķu akcionāru sapulci.⁸

No Komerclikuma 277. panta regulējuma izriet, ka akcionārs, kuram pieder viena akcija un attiecīgi arī viena balss akcionāru sapulcē, var pilnvarot neierobežotu skaitu personu savu interešu pārstāvībai akcionāru sapulcē.