Ar 2008. gada 13. marta grozījumiem Konkurences likumā ieviests jauns tiesību institūts – dominējošais stāvoklis mazumtirdzniecībā, par kura ļaunprātīgu izmantošanu mazumtirgotājus varēs sodīt no 2008. gada 1. oktobra. Konkurences likuma 13. panta otrajā daļā noteikts, ka dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā atrodas tirgus dalībnieks vai vairāki tirgus dalībnieki, kas:

1) ņemot vērā savu iepirkuma varu un piegādātāju atkarību konkrētajā tirgū,

2) spēj tieši vai netieši piemērot vai uzspiest piegādātājiem netaisnīgus un nepamatotus noteikumus, nosacījumus vai maksājumus un

3) var kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū Latvijas teritorijā

4) pietiekami ilgā laika posmā.

Šajā rakstā autores analizēs jaunā tiesību institūta legālo definīciju, pievēršoties katram definīcijas kritērijam atsevišķi, ar mērķi noskaidrot, uz kuriem tirgus dalībniekiem varētu tikt attiecināts aizliegums veikt Konkurences likuma 13. panta otrās daļas 1.–6. punktā uzskaitītās darbības. Rakstā tiks atspoguļots ne tikai autoru personiskais viedoklis par definīcijas interpretāciju, bet arī viedokļi, kas tika izteikti 2008. gada 3. jūlija ekspertu diskusijā par grozījumiem Konkurences likumā.

1. Iepirkuma vara un piegādātāju atkarība konkrētajā tirgū

Konkrētais tirgus

Pirms analizēt, kas saprotams ar jēdzieniem "iepirkuma vara" un "piegādātāju atkarība", jāsaprot robežas, kurās šie jēdzieni piemērojami. Konkurences tiesībās jēdziens "iepirkuma vara" tiek analizēts kā viens no jēdziena "tirgus vara" elementiem. Tirgus vara un attiecīgi arī iepirkuma vara nevar pastāvēt un tikt analizēta abstrakti, bet gan konkrētajā preču un ģeogrāfiskajā tirgū (konkrētais tirgus).

Ražotāji, piegādātāji un mazumtirgotāji darbojas vienā saistītu konkrēto tirgu ķēdē. Ražotāji un piegādātāji darbojas augšupējos, atsevišķu preču grupu vai pat atsevišķu preču ražošanas vai vairumtirdzniecības tirgos, piemēram, saimniecības preču, maizes vai piena produktu ražošanas vai vairumtirdzniecības tirgos. Savukārt mazumtirgotāji darbojas lejupējā izplatīšanas ķēdes līmenī. Šeit parādās būtisks jautājums, proti, kas ir uzskatāms par lejupējo tirgu – vai lejupējais tirgus ir mazumtirdzniecība plašā izpratnē, atsevišķu preču grupu mazumtirdzniecība, vai arī pat atsevišķu preču mazumtirdzniecība. Par šo jautājumu viedokļi dalās.