Par tiesību aizsardzības iespējām Latvijā
Vispārīgs raksturojums
Satversmes 92. pants nosaka, ka "nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu". Tas nozīmē: ikviena pārkāpuma gadījumā, kas skar indivīda tiesības, valstij ir jānodrošina, lai kļūda tiktu labota. Viena no iespējām, kā indivīds var panākt savu tiesību aizstāvību (kļūdas labošanu), ir vēršanās tiesā. 92. pants arī nosaka, ka "ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā". Kļūdu var labot ne tikai tiesas, bet arī citas likumos noteiktās valsts un pašvaldību institūcijas.
Tiesību aizsardzības iespēju īstenošanu kā tiesā, tā arī ārpus tās nodrošina likums "Par tiesu varu", Latvijas Kriminālprocesa kodekss (KPK), Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss (APK), Ministru kabineta Administratīvo aktu procesa noteikumi, Civilprocesa likums (CPL) un citi normatīvie akti.
1. Institucionālie tiesību aizsardzības mehānismi
Saskaņā ar likuma "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" 3. pantu valsts un pašvaldību institūcijām ir jāpieņem individuālie un kolektīvie iesniegumi, sūdzības un priekšlikumi savas kompetences ietvaros un tie jāizskata, jāpieņem attiecīgs lēmums un jādod iesniedzējam atbilde.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.