16. Septembris 2008 /NR. 35 (540)
Skaidrojumi. Viedokļi
Vēlreiz par to, kā nevajag spriest tiesu
16
Egīls Radziņš
zvērināts advokāts 

1998. gadā Latvijas Universitāte izdeva brošūru “Kā nevajag spriest tiesu”. Tās autors, kurš tolaik bija zvērināts advokāts, ir profesors Kalvis Torgāns. Grāmatas tapšana un izdošana bija saistīta ar konkrēta civiltiesiska strīda analīzi un arī iespējamo judikatūru, kas veidojās attiecībā uz līgumsoda noteikšanu un aprēķināšanu.

Iemesls grāmatas izdošanai bija norādīts tās nodaļā "Arī Augstākās tiesas Senātā ir tikai cilvēki", t. i., "ko darīt, ja jurista tiesiskā apziņa neļauj samierināties ar faktu..".

Ļoti iespējams, ka šobrīd šāda grāmata nerastos, jo ir gājis laiks, mainījušies apstākļi un tās autors pats ir kļuvis par senatoru un spriež tiesu, droši vien godprātīgi būdams pārliecināts, ka dara to "kā vajag".

Iepazīstoties ar spriedumiem, kuru tapšanā ir piedalījies senators K. Torgāns, ir jāatzīst, ka tie patiešām nereti izceļas ar argumentētu akadēmiskumu, tā radot jēdzieniski tik strauji aktualizējušos judikatūru, kas balstās uz mūsdienu atzītākā civiltiesību speciālista atziņām un secinājumiem.

Tāpēc ceru, ka vēl vienu Augstākās tiesas Senāta sprieduma analīzi bijušais kolēģis uztvers ar izpratni un atbalstu. Tā ir vērsta uz tiesisko atziņu popularizēšanu. Uzreiz gan vēlos norādīt, ka šajā konkrētajā spriedumā, kas tapis 2008. gada 11. jūnijā civillietā Nr. SKC-238/2008 (Rakstā analizētais Augstākās tiesas Senāta spriedums publicēts šajā “JV” numurā.), manuprāt, teorija ir pa sānceļiem aizsteigusies priekšā praksei. Ne velti CPL 97. panta pirmā daļa norāda, ka tiesiskajai apziņai jābalstās uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Ir 2005. gads, un nekustamā īpašuma tirgus "burbulis" pašā plaukumā. Dažkārt īpašumu pirkšana vienā kabinetā notiek, jau blakus kabinetā sēžot šī īpašuma pārpircējam. Cenas tiek sauktas simtos, tūkstošos un miljonos. Darījumos tiek izmantoti banku kredīti. Tāpēc bieži vien daļa no pirkuma summas aiziet norēķiniem ar iepriekšējo darījumu finansējušo kredītiestādi.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
16 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
K.
8. Oktobris 2008 / 04:40
0
ATBILDĒT
M.R. palika žēl, ka I.Z. ir "nopelnījusi" miljonu četros mēnešos, tāpēc viņa sniedz prasību piedzīt kaut daļu no tā, ko viņa "pārmaksājusi". Prasībai nav nekāda pamata, jo viņa taču nav zaudējusi neko citu, kā vien (labprātīgi) samaksājusi "pārāk daudz". Tas, ka I.Z. kā SIA vadītāja deva aizdevumu pati sev, nav būtiski; viss tas aizdevums bija tikai tāpēc, ka procedūra ieilga, un tikmēr bija jāmaksā Francijā. Nolūka kādu apkrāpt nebija. Var nosodīt pašu iespēju nopirkt lētāk un pārdot dārgāk (spekulēt) un tādējādi gūt "ņetrudovije dohodi", bet ja pati spekulācija ir atļauta, tad I.Z. rīcība bija likumīga. Pirmās un apelācijas instances spriedumi bija nepareizi (un ar formāliem ieganstiem faktiski vērsās pret pašu spekulācijas faktu). Kasācijas instancei bija jāpārbauda, vai likumi ir interpretēti pareizi, un acīmredzot tie ir tikuši piemēroti nepareizi.
Aiga
8. Oktobris 2008 / 00:03
0
ATBILDĒT
Manuprāt, nevar spriest tiesu pamatojoties uz apgalvojumu "skaidri redzams, ka aprakstītais kāzuss ir bijis fiktīvs darījums". Nu un kas? Civiltiesībās taču dominē princips - atļauts viss, kas nav aizliegts! Vai tad kādam žēl palika... Ja nav pienācīgi samaksāti nodokļi, tad par to būtu jāuztraucas nodokļu inspektoram.

Bēdīgākais šajā stāstā ir tas, ka kārtējo reizi var ieraudzīt to - "kurš to galdiņu kustināja"...

arī
29. Septembris 2008 / 22:25
0
ATBILDĒT
Radziņam vajadzētu padomāt par CL ietverto labas ticības principu!

Skaidri redzams, ka aprakstītais kazuss ir bijis fiktīvs darījums.Senātam taisnība.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 13
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties