30. Septembris 2008 /NR. 37 (542)
Skaidrojumi. Viedokļi
Civiltiesiskās aizsardzības līdzekļi
autortiesību pārkāpumu lietās
8
Mg.iur.
Zane Pētersone
LU Juridiskās fakultātes doktorante,
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnese 

Mūsdienu sabiedrība nav iedomājama bez intelektuālā īpašuma, kas ir cilvēces attīstības un progresa virzītājspēks. Autortiesības ir viena no intelektuālā īpašuma tiesību pamatnozarēm, un tām ir nozīmīga loma pasaules kultūras daudzveidības saglabāšanā un attīstībā. Savukārt autortiesību spēks atspoguļojas šo tiesību realizācijā jeb piemērošanas iespējās, ko vislabāk parāda tiesiskās aizsardzības līdzekļi, tas ir, tiesiski līdzekļi, ko tiesību īpašnieks var vērst pret savu tiesību aizskārēju. Bez kriminālsankcijām, kas būtu piemērojamas galvenokārt īpaši rupjos komerciāla rakstura autortiesību pārkāpumos, civiltiesībās ir iespējams ļoti plašs līdzekļu klāsts, lai cietušais tiesību īpašnieks gūtu materiālu un morālu gandarījumu par aizskartajām tiesībām. Tādēļ šī raksta mērķis ir apzināt civiltiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas tiesas spriedumā piemērojami pret autortiesību pārkāpumiem, noskaidrot to regulējumu starptautiskajā, Eiropas un Latvijas līmenī, atspoguļot piemērošanas iespējas un problēmas, kā arī ieteikt vēlamos uzlabojumus veiksmīgai autortiesību aizsardzībai. Tā kā šī raksta apjoms neļauj plaši analizēt visus šos aspektus, tajā būs iezīmētas būtiskākās problēmas.

Tiesiskās aizsardzības līdzekļu vispārīgs raksturojums

Tiesiskās aizsardzības līdzekļus nosacīti varētu iedalīt divās grupās:

1) ārpustiesas tiesiskās aizsardzības līdzekļi (pašpalīdzības līdzekļi);

2) tiesā īstenojamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

Otrie, savukārt, atkal iedalāmi divās grupās:

a) tiesā pirms lietas izskatīšanas pēc būtības lietojamie tiesiskās aizsardzības līdzekļi jeb pagaidu līdzekļi;

b) tiesas piemērotie tiesiskās aizsardzības līdzekļi, izspriežot lietu pēc būtības.

Pirmā grupa, t. s. pašpalīdzības līdzekļi (extrajudicial or self-help remedies1), intelektuālā īpašuma tiesībām nav raksturīgi. No otrās grupas pirmās apakšgrupas – autortiesību pagaidu civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem – Latvijā ir pazīstami trīs civiltiesisku līdzekļu veidi, kurus tiesnesis vai tiesa var piemērot pret atbildētāju un pat pret tikai nākotnē iespējamu atbildētāju pirms lietas izskatīšanas pēc būtības un arī pirms prasības celšanas: pierādījumu nodrošināšana, prasības nodrošināšana un pagaidu aizsardzības noteikšana, ko reglamentē Civilprocesa likuma 16., 19. un 30.2 nodaļa.2 Minētie līdzekļi tiek piemēroti pirms lietas izskatīšanas pēc būtības – stadijā, kad autortiesību pārkāpums vēl nav konstatēts un par tā esamību var runāt tikai pieņēmumu līmenī, līdz ar to šie līdzekļi rakstā nav sīkāk aplūkoti, koncentrējoties uz pēdējo līdzekļu grupu – t. s. galīgajiem autortiesību aizsardzības līdzekļiem, kas piemērojami tiesas spriedumā, ja tiesa ir fiksējusi pārkāpumu.

Ja tiesa, izskatot lietu pēc būtības, konstatē atbildētāja izdarītu prasītājam piederošu autortiesību pārkāpumu, tiesai ir tiesības spriedumā noteikt vienu vai vairākus līdzekļus, lai pārkāpto tiesību īpašnieks gūtu taisnīgu apmierinājumu par konkrēto nodarījumu. Galvenie galīgie autortiesību tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir tiesas rīkojums atbildētājam veikt noteiktas darbības pārkāpuma pārtraukšanai vai tiesas aizliegums atbildētājam veikt konkrētas prasītāja autortiesības pārkāpjošas darbības, zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzība, atbildētāja peļņas piespriešana par labu prasītājam, pārkāpuma preču konfiskācija un iznīcināšana.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
lasītāja
7. Oktobris 2008 / 11:32
0
ATBILDĒT
Piekrītu R.Kanstonam. Paldies autorei. Bet kolēģei ieteikums-tomēr pašķirstīt latviešu valodas gramatikas grāmatas, jo kolēģes rakstītais dod pamatu apgalvojumam, ka ar valodu (jādomā, ka dzimto) kolēģei "ir visai viduvēji". Autores virzienā gan un arī šajā jomā nav metami akmeņi.
Hmm
3. Oktobris 2008 / 13:04
0
ATBILDĒT
Nezinu, kāda ir kolēģe, bet nav brīnums, ka raksta šādus komentārus. Autore - izskatīga, jauna, gudra, ar labu izglītību, nebrīnos, ka citai sievietei skauž.
kolēģe
3. Oktobris 2008 / 13:01
0
ATBILDĒT
Protams,Latvijā ar izpratni par autortiesībām ir visai viduvēji.Tai pat laikā, ja Autortiesību likuma 69.1 pantā noteikts, ka zaudējumu atlīdzības un morālā kaitējuma apmērs nosakāms saskaņā ar Civillikumu, tad ,lai cik mums tas nepatiktu, būs jāpiemēro Civillikuma normas un tur nav vainojami tiesneši.Bez tam ,sniedzot prasību tiesā, pašiem sniedzējiem jāpadomā par savas prasības pamatojumu un motivāciju...

Kāpēc raksts neko prakstiski nedod? Būtībā tā ir tikai tāda "parunāšana" par tēmu, kur tiešām raksta lielāko daļu satur temina "injunction" pārnešana latviešu valodā, lai gan līdz šim šajā jomā nav bijušas problēmas.







RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 5
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties