Rakstā autore sniedz ieskatu franšīzes līgumu veidos starptautiskajā praksē un analizē šo līgumu kopīgos un atšķirīgos juridiskos un praktiskos aspektus.
Franšīzes līguma sarežģītā struktūra parasti nesaista sabiedrības uzmanību. Kad patērētāji iegādājas produktus vai izmanto pakalpojumus, viņi domā par franšīzes struktūrvienībām. Tas, kāda veida franšīze tiek izmantota konkrētajai vienībai, patērētājam parasti nav zināms. Kā norāda UNIDROIT (Starptautisko privāttiesību institūts) franšīzes eksperti, franšīzes veids, ar kuru patērētāji praksē sastopas visbiežāk, ir komercdarbības formāta franšīze (business format franchising; turpmāk – BFF).1 Vadoties pēc M. Mendelsona2 un A. Cirata3 uzskatiem, BFF raksturo šādi elementi:
1) franšīzes devēja izstrādāta un veiksmīgi funkcionējoša komercdarbības sistēma;
2) franšīzes devēja atšķirība no citiem komersantiem, atpazīstamība jeb individualizācija, kas iekļauj preču zīmi, zīmolu, nosaukumu u. c.;
3) know-how, īpašas, tikai franšīzes devējam zināmas franšīzes izmantošanas tehniskās un/vai komerciālās zināšanas;
4) franšīzes devējam ir jāmāca franšīzes ņēmējs, kā pareizi izmantot franšīzi praksē;
5) franšīzes devēja labā slava un pozitīvā reputācija;
6) tiesību izmantot franšīzes devēja preču zīmi, zīmolu un sistēmu piešķiršana;
7) tiešas vai netiešas atlīdzības izmaksa franšīzes devējam par franšīzes izmantošanu;
8) franšīzes ņēmējs iegulda savus līdzekļus franšīzes devēja komercdarbībā;
9) franšīzes līgumattiecības ir nodibinātas ar franšīzes līgumu;
10) franšīzes devējam vispirms jāizstrādā veiksmīga komercdarbības sistēma;
11) franšīzes devējam jāatbalsta franšīzes ņēmējs personāla apmācībā, franšīzes izmantošanā, telpu iekārtošanā u. c. franšīzes komercdarbības sākumstadijā;
12) franšīzes devējam jāuztur ilgstošas lietišķas attiecības ar franšīzes ņēmēju, jāturpina sniegt atbalstu franšīzes izmantošanā;
13) franšīzes ņēmējam franšīzes devēja uzraudzībā ir tiesības izmantot franšīzes devēja preču zīmi, zīmolu, know-how un baudīt franšīzes devēja labo slavu (franšīzes devēja kontrole);
14) franšīzes ņēmējam jāiegulda franšīzes komercdarbībā savas investīcijas;
15) franšīzes devējam jābūt franšīzes komercdarbības īpašniekam;
16) franšīzes ņēmējam ir jāmaksā franšīzes devējam par franšīzes līgumā piešķirto tiesību izmantošanu.
Tā, piemēram, par BFF spilgtāko piemēru var uzskatīt McDonald’s vai Pizza Hut franšīzi.
2004. gada UNIDROIT informācijas par franšīzi atklāšanas parauglikuma (UNIDROIT Model Franchise Disclosure Law4) (turpmāk tekstā – parauglikums) 2. pantā ir sniegta šāda BFF definīcija: franšīze nozīmē tiesības, kuras franšīzes devējs piešķir franšīzes ņēmējam, par tiešu vai netiešu finansiālu atlīdzību nodarboties ar komercdarbību preču vai pakalpojumu pārdošanā franšīzes ņēmēja vārdā atbilstoši franšīzes devēja izstrādātajai sistēmai. Šī sistēma iekļauj know-how (zinātību) un atbalstu, nosaka pamatkārtību, kādā jāvada franšīzes komercdarbība (jānodarbojas ar franšīzes komercdarbību), ieskaitot nozīmīgu un ilgstošu darba kontroli no franšīzes devēja puses, un ir neatņemami saistīta ar franšīzes devēja izstrādātās preču zīmes, pakalpojuma zīmes, zīmola izmantošanu.
Kaut arī apakšfranšīzes devējs ir atbildīgs par franšīzes tīkla funkcionalitāti konkrētajā teritorijā, lielākais risks un atbildība gulstas uz franšīzes devēja pleciem, jo viņš riskē ar visu franšīzes tīklu un ir atbildīgs par tā funkcionalitāti kopumā. |
Autore vērš uzmanību uz to, ka vienota viedokļa5 par franšīzes veidiem nav. Tas liecina gan par franšīzes savdabīgumu dažādās valstīs un ekonomisku ieinteresētību konkrētā tiesiskā darījumā, gan par dažādu speciālistu subjektīvu priekšstatu par franšīzi, kas daļēji ir iemesls, ka praksē pastāv vairāki franšīzes veidi, piemēram, ražošanas franšīze, izplatīšanas franšīze, pakalpojumu franšīze u. c. BFF ir atdalīta no citiem franšīzes veidiem, tomēr tiek lietota arī citos franšīzes veidos, piemēram, galvenajā franšīzē vai attīstības līgumā, piedāvājot tiesības izmantot noteiktu komercdarbības formātu. Citus franšīzes veidus dažreiz var lietot vispārēji, raksturojot licencēšanas operācijas vai produktu izplatīšanu, ko nevar uzskatīt par franšīzi,6 bet, runājot par BFF, autore guvusi pārliecību, ka tiek runāts par franšīzi tās īstajā nozīmē.
Franšīze ir tikai instruments. Bet mehānisms, ar kura palīdzību instruments sāk darboties, ir franšīzes līgums. Franšīzes līgums ir franšīzes tiesisko attiecību pamats, kas apliecina pušu gribu iesaistīties tiesiskajā darījumā, piešķir pusēm tiesības, uzliek pienākumus, kā arī nosaka pušu uzvedības noteikumus. Slēdzot franšīzes līgumu, nepieciešama visu tā dalībnieku rīcībspēja un gribas izteikums.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.