1. Ievads

Raksts ir veltīts vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu un detālplānojumu savstarpējās saiknes juridisko aspektu analīzei un detālplānojumu spēkā esamības kontinuitātes aspektiem pēc tā vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma spēka zaudēšanas, kura detalizēšanai detālplānojumi izstrādāti. Latvijā šobrīd nepastāv expressis verbis formulēts tiesiskais regulējums par detālplānojumu spēku laikā, proti, ir regulēts to spēkā esamības sākuma brīdis un procedūra, bet ne tālākās spēkā esamības tiesiskuma nodrošināšanas un spēka zaudēšanas procedūra. Tā kā detālplānojums tiek izstrādāts kā vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma detalizācija, rodas jautājums, vai tas ir tik cieši ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu saistīts dokuments, ka zaudē spēku līdz ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma spēka zaudēšanu, vai tomēr abi šie plānojumu dokumenti ir patstāvīgi un attiecīgi nosakāms arī to spēks laikā. Meklējot atbildi uz šo jautājumu, rakstā tiks noskaidrots vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un detālplānojuma juridiskais statuss un savstarpējā saikne teritorijas plānošanas aspektā. Ministru kabineta 2004. gada 19. oktobra noteikumu Nr. 883 "Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi"¹ (turpmāk – MK noteikumi Nr. 883) 25.35. punkts noteic, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos iekļauj spēkā esošo detālplānojumu sarakstu, kura papildinājumi nav grozījumi teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos. Šā saraksta juridiskā daba ietekmē tajā iekļauto detālplānojumu spēkā esamību, turklāt, tā kā praksē spēkā esošo detālplānojumu sarakstā netiek iekļauti pilnīgi visi līdz tam pieņemtie un spēkā stājušies detālplānojumi, tad neskaidrs ir tajā neietverto detālplānojumu statuss. Tādēļ šī raksta uzdevums ir arī izvērtēt jautājumu par to, vai un kādā apmērā vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ietvertajā spēkā esošo detālplānojumu sarakstā neminētie detālplānojumi, kas izstrādāti kā iepriekšējā vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma detalizācija vai grozījumi un stājušies spēkā likumā noteiktajā kārtībā, ir spēkā pēc jauna vietējās teritorijas plānojuma spēkā stāšanās.

2. Teritorijas plānošanas process un dokumenti

Teritorijas plānošana saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma² 3. panta noteikumiem³ ir attīstības plānošanas procesa sastāvdaļa, kas izpaužas kā principu, mērķu un to sasniegšanai nepieciešamās rīcības izstrāde, lai īstenotu politiski noteiktas prioritātes un nodrošinātu teritorijas attīstību. Teritorijas plānošanas priekšmets ir teritorijas izmantošanas un apbūves iespēju plānošana, lai līdzsvarotu privātpersonu (zemes īpašnieku, lietotāju, investoru) intereses ar sabiedrības kopējām interesēm un tiesībām dabas resursu izmantošanā, aizsardzībā un kvalitatīvā vides attīstībā.

Teritorijas plānošanā tiek izstrādāti nacionālā līmeņa, reģionālā līmeņa un vietēja līmeņa dažādu termiņu teritorijas plānošanas dokumenti. Nacionāla līmeņa plānošanas dokuments ir nacionālais plānojums, kura detalizācija paredzēta attiecīgi plānošanas reģiona teritorijas plānojumā, kuru savukārt detalizē rajona pašvaldības teritorijas plānojums, vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un, visbeidzot, nepieciešamības gadījumā arī detālplānojums, kas ir vislielākās detalizācijas pakāpes teritorijas plānojums. Vietējās pašvaldības funkcijās ietilpst divu zemāko līmeņu teritorijas plānojumu izstrāde – vietējās pašvaldības teritorijas plānojums un detālplānojumi. Tā kā vietējai pašvaldībai pieder autonomas tiesības savas teritorijas plānošanā, tai ir rīcības brīvība, kas izpaužas vietējās pašvaldības teritorijas plānojuma un detālplānojumu izstrādē.

Saskaņā ar Teritorijas plānošanas likuma⁴ 1. pantā ietverto teritorijas plānojuma jēdziena skaidrojumu teritorijas plānojums ir ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai plānošanas dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurā atbilstoši plānošanas līmenim un plānojuma veidam rakstveidā un grafiski attēlota teritorijas pašreizējā un noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un šīs teritorijas izmantošanas aprobežojumi. Savukārt, konkretizējot teritorijas plānojuma jēdzienu vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas līmenī, MK noteikumi Nr. 883 paredz, ka vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas plānojums, kurā parādīta teritorijas pašreizējā izmantošana, noteikta plānotā (atļautā) izmantošana un izmantošanas aprobežojumi ar ilgtermiņa perspektīvu uz 12 gadiem.

Teritorijas plānojuma izstrādē ievēro detalizācijas principu, kas nodrošina, ka teritorijas plānošana nacionālajā, plānošanas reģionu, rajona un vietējo pašvaldību līmenī tiek paredzēta ar atšķirīgu detalizācijas pakāpi, pie tam teritorijas plānojumu vienotā sistēma nozīmē, ka katra zemākā līmeņa teritorijas plānojums ir ar arvien lielāku detalizācijas pakāpi un detalizē augstāka līmeņa teritorijas plānojumu. No detalizācijas principa netieši izriet arī savstarpējās atbilstības prasība, proti, katram zemāka līmeņa teritorijas plānojumam ir jāatbilst un jāņem vērā augstāka līmeņa teritorijas plānojumā noteiktās attīstības iespējas, virzieni un aprobežojumi, noteiktās prasības, teritorijas un objekti.

Tātad vietējās pašvaldības teritorijas plānojums ir vietēja līmeņa attīstības plānošanas dokuments, kas noteic vietējās pašvaldības teritorijas attīstības iespējas, virzienus un aprobežojumus, grafiski attēlo vietējās pašvaldības teritorijas pašreizējo un noteic plānoto (atļauto) izmantošanu, kā arī detalizē augstāka līmeņa teritorijas plānojumos noteiktās prasības, teritorijas un objektus ar attīstības perspektīvu uz 12 gadiem.