31. Marts 2009 /NR. 13 (556)
Skaidrojumi. Viedokļi
Sabiedriskās kārtības un drošības darbarīki
1
Informācijas sistēmu anatomija
Mg.iur.
Vilnis Vītoliņš
Iekšlietu ministrijas Juridiskā departamenta juriskonsults 

Diez vai Bils Geitss var tikt salīdzināts ar zinātniskās fantastikas romāna pamatlicēju Žilu Vernu, kurš savā grāmatā "Ceļš ved uz priekšu" raksta: "Gandrīz jau pienācis brīdis, kad, pat nepieceļoties no galda vai atzveltnes krēsla, bez grūtībām var vadīt biznesu, studēt, pētīt pasauli, [..] apmeklēt tuvējos tirgus [..], lai kur vien tie atrastos."1 Tātad aizvien lielāku lomu mūsu dzīvē sāk ieņemt informācijas tehnoloģijas, kas liek secināt, ka ir sākusies pāreja no industriālās sabiedrības uz zināšanu sabiedrību.2

Nenoliedzami, katrs atklājums vai izgudrojums nes sev līdzi jaunu potenciālu. Līdzīgi kā traktora izgudrošana un piemērošana lauksaimniecības vajadzībām ļāva apstrādāt tikpat lielas zemes platības kā iepriekš, tikai izmantojot mazāk cilvēkresursu, arī informācijas tehnoloģijas var kalpot par "darbarīkiem", ļaujot sasniegt identiskus rezultātus ar mazāku cilvēkresursu patēriņu jeb paaugstināt produktivitāti.

Informācijas tehnoloģiju izmantošana vairumā gadījumu skar fizisko personu datu apstrādi, īpaši, ja runa ir par informācijas sistēmām. Pastāv uzskats, ka Vācija ir viena no pirmajām valstīm, kura pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados sāka datu aizsardzības normatīvo regulējumu, ko veicināja nacistu režīma laikā gūtā pieredze, attīstot iedzīvotājos domu, ka valsts amatpersonām nevar uzticēt personu datus.3 Tas liek secināt, ka zināmos vēstures posmos pieļautā patvaļa uzkrāto fizisko personu datu izmantošanā bija iemesls Eiropā izveidot tādu privātuma aizsardzības mehānismu, kāds pastāv pašlaik.

Iespēja, ka personas dati var tikt izmantoti pretēji datu subjekta interesēm, piemēram, lai noteiktu veselības apdrošināšanas līguma nosacījumus atkarībā no tā, kādu ietekmi uz veselību atstājuši pirkumi, kas atspoguļojas norēķinos ar bankas kredītkarti, nav vienīgais iemesls, kāpēc ir jāpievērš uzmanība datu apstrādes nosacījumiem. Nozīme datu apstrādes nosacījumiem ir piešķirama arī tāpēc, lai izvairītos no kļūdām datu apstrādē, kas datu subjektam var radīt nepatīkamus pārsteigumus.

1981. gadā fizisko personu datu apstrādei tika pievērsta uzmanība arī starptautiskajā līmenī, pieņemot Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personisko datu automātisku apstrādi, kura ir saistoša arī Latvijai.4 Taču Latvijas paziņojumā Eiropas Padomei ir norāde, ka minētā konvencija netiek piemērota attiecībā uz valsts iestāžu veikto datu apstrādi valsts drošības un krimināltiesiskajā jomā.5 Šādai norādei ir zināms pamatojums, jo tiesību aizsardzības iestāžu darbs balstās uz informācijas iegūšanu un analizēšanu. Liegums veikt informācijas apstrādi vai būtiska informācijas apstrādes ierobežošana ir līdzvērtīga tiesību aizsardzības iestāžu likvidācijai.

1950. gada 4. novembra Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, paredzot personas tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi, ar kurām bieži tiek saistīta datu apstrāde, arī atzīst izņēmumus no šīm tiesībām gadījumos, kas paredzēti likumā un ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizstāvētu valsts un sabiedriskās drošības vai valsts ekonomiskās labklājības intereses, lai nepieļautu nekārtības vai noziegumus, lai aizsargātu veselību vai tikumību vai lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības.6

Domājams, ka tieši nepieciešamība attiecināt izņēmumus uz datu apstrādi valsts drošības un krimināltiesiskajā jomā ir bijusi par iemeslu nespējai Eiropas Savienības līmenī ilgstoši vienoties par fizisko personu datu apstrādes regulējumu tā dēvētā Eiropas Savienības trešā pīlāra (iekšlietu un tieslietu joma) ietvaros.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Studente
29. Jūnijs 2009 / 09:20
0
ATBILDĒT
Raksts ir interesants.
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties