31. Marts 2009 /NR. 13 (556)
Notikums
Administratīvās tiesas atskatās uz piecu gadu darbu
3
Konferences referenti – Viktors Šadinovs, Veronika Krūmiņa, Jānis Neimanis, Andris Guļāns, Jautrīte Briede un Arvīds Dravnieks
Māris Kaparkalējs, “LV”

Šī gada 1. februārī apritēja pieci gadi, kopš spēkā stājies Administratīvā procesa likums (APL) un darbu uzsākušas administratīvās tiesas. Pagājušās nedēļas nogalē, 27. martā, klausītājiem pārpildītā Latvijas Universitātes Lielā aula liecināja – administratīvais process tiesā, lai arī kļuvis par ierastu valsts un privātpersonu domstarpību risināšanas līdzekli, joprojām nav zaudējis aktualitāti Latvijas juristu vidū. Konferencē “Administratīvo tiesu un administratīvā procesa tiesvedības pieci gadi Latvijā”, ko rīkoja Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments (ALD), tika apspriesti gan tiesu darba organizācijas un efektivitātes jautājumi, gan analizēti administratīvā procesa jēdzieni, principi, tiesvedības procesuālās problēmas, atsevišķu kategoriju lietas un citi jautājumi. Šoreiz – neliels ieskats konferences atklāšanā. Savukārt referāti, kuru autori, atsaucoties “Jurista Vārda” redakcijas aicinājumam, savas domas ietērps raksta formātā, tiks publicēti nākamajos žurnāla numuros.

Pasākumu atklāja AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un atzina: piecu gadu laikā administratīvās tiesas ir "nostājušās uz kājām", taču sākotnējais uzstādījums – administratīvo lietu ātra izskatīšana tiesās – joprojām nav realizēts. Patiesībā ir gluži pretēji – tiesu noslogotība aizvien pieaug, lietu izskatīšanas termiņi, it īpaši administratīvajā rajona un apgabaltiesā, tiesā kļūst aizvien garāki. Iespējams, pozitīvu efektu šeit varētu dot nesenie APL grozījumi, kā arī šī gada sākumā atvērtie administratīvās rajona tiesas reģionālie tiesu nami Jelgavā, Rēzeknē, Liepājā un Valmierā.

Tieslietu ministrs Mareks Segliņš savā uzrunā uzsvēra administratīvo tiesu galveno misiju – aizstāvēt sabiedrības intereses attiecībās ar valsts pārvaldes iestādēm. Par pierādījumu šāda "arbitra" nepieciešamībai jau pirmajos tiesu darbības mēnešos kļuva milzīgais pieteikumu skaits: 2004. gada februārī administratīvā rajona tiesa saņēma vairāk nekā 300 pieteikumu, vairāk nekā 150 no tiem tika pieņemti izskatīšanai.

Kā atzina ministrs, APL iedzīvināšana ir devusi arī būtisku blakusefektu – valsts iestādes, rēķinoties ar iespējamo tiesvedību administratīvajās tiesās, šajos gados ir ievērojami uzlabojušas savu lēmumu kvalitāti un argumentāciju.

M. Segliņš aicināja konferences dalībniekus, īpaši pašus administratīvo tiesu tiesnešus, izdarīt APL un administratīvo tiesu veikuma analīzi, konstatēt problēmas un izvirzīt priekšlikumus, kā novērst efektīvas tiesas spriešanas traucēkļus un panākt, ka tiesu darbs ir raits un kvalitatīvs pēc būtības, nevis "nemitīga papīru kārtošana un blakuslēmumu pieņemšana".

Savukārt konferences "mājasmāte" – Juridiskās fakultātes dekāna pienākumu izpildītāja Dr.iur. Anita Rodiņa ar gandarījumu secināja, ka arī LU mācībspēki ir devuši lielu ieguldījumu administratīvā procesa doktrīnas veidošanā un iedzīvināšanā.

Viņa atzina: no administratīvā procesa tiesā persona cer sagaidīt efektīvu tiesību aizsardzību gadījumos, kad valsts ir pārkāpusi pati savas nospraustās rīcības robežas. Sabiedrības uzticībai tiesām (kas Latvijā joprojām ir liela problēma) var būt tikai viens mērs un atskaites punkts: taisnīgs tiesas process, kas noslēdzas ar taisnīgu spriedumu.

Bijušais AT priekšsēdētājs, tagad ALD senators Andris Guļāns uzskaitīja svarīgākos piecu gadu sasniegumus: APL ir izturējis laika pārbaudi un pierādījis spēju nodrošināt tiesību normu piemērošanu publiski privātajās attiecībās.

Izveidotas trīs pakāpju administratīvās tiesas, kas nodrošina attiecību "kontroli" starp valsti un privātpersonu. Ir attaisnojušās augstās prasības, kas tika izvirzītas administratīvo tiesu tiesnešu amatu kandidātiem. Judikatūra ir tik labā līmenī, ka to būtu vērts iepazīt arī vispārējās jurisdikcijas tiesnešiem. APL un administratīvās tiesas ir veicinājušas sabiedrības izpratni par cilvēktiesībām un sabiedrības un valsts attiecībām.

Savukārt ALD priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa sniedza vēsturisku pārskatu par administratīvo tiesu tapšanu, kā arī par izskatāmo lietu kategorijām un tiesu slodzes statistiku.

Viņa atgādināja tiesu darba uzsākšanas sarežģīto sākumu: brīdī, kad stājās spēkā APL, administratīvajā rajona un apgabaltiesā darbojās tikai kancelejas, kas pieņēma lietas, bet tiesneši (vairums no viņiem šajā amatā – pilnīgi iesācēji) vēl tika apmācīti un nevarēja sākt darbu arī tiesas telpu trūkuma dēļ. Daudziem konferences dalībniekiem jaunums bija arī informācija par to, ka administratīvo tiesu tapšanas laikā bijusi ideja šīs tiesas veidot autonomi visu triju instanču līmenī, resp., dibināt arī atsevišķu Augstāko administratīvo tiesu (nevis izveidot ALD Senāta sastāvā, kā tas ir šobrīd), taču šī doma noraidīta, lai neradītu neskaidru situāciju, kad valstī ir divas "augstākās tiesas".

Arī V. Krūmiņa par sāpīgāko administratīvo tiesu šā brīža problēmu atzina lēno tiesvedības gaitu un neizskatīto lietu atlikumus, ko nosaka lielais lietu skaits. Pēdējo gadu tendenci viņa pat nodēvēja par "tiesāšanās sprādzienu" (2007. gadā administratīvajā rajona tiesā saņemtas 3010 lietas, bet 2008. gadā – jau 4195). Iesniedzot pieteikumu pirmās instances tiesā pērn, bija jārēķinās, ka līdz Senāta nolēmumam (lai lieta izietu trīs instances) būs jāgaida vismaz 2,5 gadi. Tātad sākotnēji lolotās cerības uz ātru administratīvo procesu tiesā nav piepildījušās.

Lai situāciju labotu, ir izdarīti grozījumi APL, vairāku likumu jaunās redakcijas paredz vairs tikai divu pakāpju administratīvo tiesas procesu – apgabaltiesā un Senātā (lietās par iesniegumiem, sapulcēm un ielu gājieniem, konkurences jautājumos, finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības jomā u. c.), visās administratīvajās tiesās ir palielināts tiesnešu skaits. Kā vēl iespējamus efektivizēšanas pasākumus V. Krūmiņa minēja elektroniskās sarakstes akceptēšanu tiesu un valsts iestāžu saziņā, taču tam būtu nepieciešami likuma grozījumi.

Dina Gailīte

patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 31. Marts 2009 /NR. 13 (556)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
ilona
15. Maijs 2009 / 16:46
0
ATBILDĒT
"no administratīvā procesa tiesā persona cer sagaidīt efektīvu tiesību aizsardzību gadījumos, kad valsts ir pārkāpusi pati savas nospraustās rīcības robežas. Sabiedrības uzticībai tiesām (kas Latvijā joprojām ir liela problēma) var būt tikai viens mērs un atskaites punkts: taisnīgs tiesas process, kas noslēdzas ar taisnīgu spriedumu.\"



Veltas cerības. Tagad valsts iestādes jau nebaidās pārkāpt likumus, jo reāli sodīta līdz šim netika neviena amatpersona. Tiesvedības ilgst līdz pat 10 gadiem, un iestādem tas nav apgrūtinoši, neertības un liekus tēriņus gūst tikai cietušie. Cilvēkiem gadiem ilgi jātiesājas, lai aizstāvēt savas tiesības, bet iestādēm nav nekādas atbildības par pretteiesiskiem lēmumiem un rīcību.
Lit. red.
31. Marts 2009 / 10:57
0
ATBILDĒT
Milzīgs paldies lasītājam par vērību!
???
31. Marts 2009 / 10:03
0
ATBILDĒT
"Šī gada 1. februārī apritēja gads" ... Vai nav tā kā par maz?
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties