28. Aprīlis 2009 /NR. 17 (560)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kapitālsabiedrības valdes locekļa nodarbināšana
18
Dipl.iur.
Aigars Šturms
 

"Jurista Vārda" 2009. gada 10. marta numurā lasītājiem tika sniegta iespēja iepazīties ar Vitas Libertes viedokli par tiesiskajām attiecībām starp kapitālsabiedrību un valdes locekli. Piekrītot daļai no autores argumentiem, tomēr nav iespējams pievienoties citiem rakstā minētajiem apgalvojumiem. Šī iemesla dēļ piedāvāju vēl vienu skatījumu uz kapitālsabiedrības valdes locekļa nodarbināšanas tiesiskajiem aspektiem.

Divi diskusijas objekti

Jautājumā par tiesiskajām attiecībām starp kapitālsabiedrību un valdes locekli konstatējams, ka saskaņā ar Darba likuma 44. panta trešo daļu valdes loceklis var tikt nodarbināts uz darba līguma vai cita civiltiesiska līguma pamata. Ja valdes loceklis tiek nodarbināts uz darba līguma pamata, ir jāzvērtē valdes locekļa kā darbinieka tiesiskās attiecības ar kapitālsabiedrību un tikai pēc tam var vērtēt valdes locekļa kā darbinieka un reizē sievietes tiesiskās attiecības ar kapitālsabiedrību. Šāds secinājums pamatojams ar to, ka vispirms darbinieks ir cilvēks un tikai pēc tam vērtējams katram dzimumam piemērojamais speciālais regulējums.

 

Darbinieka jēdziens

Darba likuma 28. panta pirmā daļa noteic, ka "darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu". Tātad persona iegūst darbinieka statusu, noslēdzot darba līgumu. Darba likuma 39. pants paredz, ka "darba līgums uzskatāms par noslēgtu ar brīdi, kad darbinieks un darba devējs ir vienojušies par veicamo darbu un darba samaksu, kā arī darbinieka turpmāku pakļaušanos noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem". Tādējādi Darba likums sniedz skaidru darbinieka jēdziena skaidrojumu un, domājams, tas atbilst autores minētajam Eiropas Kopienu tiesas lietā C-116/06 sniegtajam darbinieka jēdziena skaidrojumam.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
18 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jurists
30. Aprīlis 2009 / 15:43
0
ATBILDĒT
autors ne tikai ir uzrakstījis ļoti vāju (diletantisku) rakstu, bet, škiet, arī sarakstījis veselu kaudzi ar tikpat apšaubāmas kvalitātes komentāriem, lai šo raksut attaisnotu.



tiešām skumji, ka JV šādus "viedokļus" publicē.
Armands
30. Aprīlis 2009 / 11:19
0
ATBILDĒT
Būtu ļoti jauki, ja Eksperts kādā no nākamajiem JV apliecinātu savu segvārdu ar attiecīgu rakstu, jo no komentāra es sapratu, kas Ekspertaprāt autoram būtu bijis jādara, bet ko nav izdarījis. Tātad gaidu Eksperta rakstu, kurā DL 44. panta 3. daļa tiktu apskatīta vēsturiskās, sistēmiskās un teleoloģiskās interpretācijas gaismā, parādot, ka nonākt pie komentārā paustā secinājuma, ka DL 44. panta 3. daļa \"lec\" ārā no visas Latvijas tiesību sistēmas.

Autors vismaz savu viedokli ir argumentējis. Lielākā daļa komentāru vispār nav par rakstu pēc būtības vai arī paustā kritika pagaidām nesatur argumentāciju, kas būtu pārliecinošāka par raksta autora argumentāciju. Žēl...
miauu
29. Aprīlis 2009 / 15:51
0
ATBILDĒT
Atbildot uz Jūsu uzdoto jautājumu varu teikt sekojošo: ar gramatiskās iztulkošanas palīdzību vien nevar konstatēt to, ka tiesību norma ir kropla vai pat \"atmirusi\". Šādu tiesību normas stāvokli var konstatēt g.k. pēc teleoloģiskās un sistēmiskās (arī vēsturiskās) metodes kompleksas pielietošanas. Proti, ja Jūs šo metožu pielietošanas rezultātā konstatējat, ka tiesību norma ir pretrunā ar likuma garu, ar likuma iekšējo un ārējo sistēmu, tad šādu normu piemērot nedrīkst, t.i., jēveic tās pārinterpretācija tādā veidā, lai interpretācijas rezultāts saskanētu ar likuma garu un sistēmu. Atsevišķos gadījumos var nonāk pat pie normas iztulkošanas contra legem.

Lieta tāda, ka tiesību sistēma ir kā vienots vesels organisms, kuram jādarbojas harmonijā. Ja tiek konstatēta kāda \"kroplība\", tad tā ir jānovērš ar juridiskās metodes mācībā izstrādātajām un piedāvātajām metodēm.

RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 15
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties