Lai gan līdztekus citiem alternatīvajiem domstarpību risināšanas veidiem – sarunām, samierināšanai, šķīrējtiesai un tiesai – jēdziens "mediācija" Latvijā jau ir kļuvis pazīstams, tomēr joprojām ir daudz praktisku jautājumu, kā šo iespēju izmantot tieši juridisku strīdu atrisināšanai. Daļa šādu jautājumu un arī atbilžu izskanēja Juristu dienu paspārnē 21. aprīlī notikušajā interaktīvajā lekcijā, kas bija veltīta mediācijai.
Izskaidrojot mediācijas jēdzienu un tās izmantošanu, zvērināta advokāte un ilggadēja mediatore Laima Zelmene klātesošajiem norādīja, ka mediācija tiek īstenota visās jomās, kurās rodas konflikti. No tām kā izplatītākie minami ģimenes, mantojuma, biznesa, vides, darba un korporatīvie konflikti, kas var ietvert gan juridiska, gan psiholoģiska un emocionāla rakstura strīdus.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
