7. Jūlijs 2009 /NR. 27 (570)
Intervija
Mums ir vismaz viena
laba ziņa
1
Mareks Segliņš
tieslietu ministrs 
Mārtiņš Lazdovskis
Tieslietu ministrijas valsts sekretārs 

Jau “Jurista Vārda” pirmsjāņu numurā (Nr. 24/25, 16.06.2009.) lasītājiem piedāvājām sarunu ar Mareku Segliņu. Tā kā intervija notika divu Saeimas balsojumu starplaikā, 5. jūnijā, lasītāji toreiz neuzzināja viņa viedokli par nozares budžetu pēc sāpīgās budžeta apcirpšanas, jo publicēšanas brīdī ministra iepriekš teiktais sakarā ar Saeimā pieņemtajiem budžeta grozījumiem bija zaudējis aktualitāti. Tādēļ devāmies pie M. Segliņa vēlreiz. Šoreiz sarunā, papildinot to ar uzskatāmiem finanšu skaitļiem un redzējumu par tieslietu sistēmas iestāžu reformām, piedalījās arī Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis. Protams, arī šīs intervijas laikā vēl bija daudz neskaidrību par to, no kā atteikties un ko saglabāt, lai varētu nodrošināt tieslietu nozares darbību krīzes apstākļos. Taču nu zināms bija jau vismaz “rāmis” jeb tieslietu kopējais finansējums, kura robežās abām atbildīgajām amatpersonām – nozares politiskajam pārraugam un administratīvajam vadītājam – jāpieņem lēmumi.

Šoreiz intervijai pievienots arī plašs “uzskates materiāls” – shēmās un tabulās katrs var iepazīties ar tieslietu nozares finansējuma pēdējo gadu pieaugumu un tagadējo kritumu, noskaidrot, cik liela daļa no kopējās naudas tiek izlietota ministrijas, tiesu, ieslodzījuma vietu uzturēšanai un citu funkciju veikšanai, par cik samazināsies darbinieku skaits tieslietu sistēmā un kāds jau šomēnes būs viņu vidējais atalgojums. Noteikti ir vērts izpētīt arī tabulas, kurā redzami jau paveiktie un tuvākajos gados plānotie pasākumi naudas taupīšanai un tieslietu sistēmas optimizācijai.

Budžeta grozījumi Saeimā ir pieņemti, visu nozaru izdevumi nopietni samazināti. Bet jūs vēl pirms sarunas teicāt, ka jums esot arī labas ziņas. Kādas tās ir?

M. Segliņš: Mums patiešām ir vismaz viena laba ziņa: tiesnešiem un tiesu darbiniekiem, vienīgajiem visā valstī, atalgojums tiks samazināts tikai par 15 procentiem, un netiks samazināts tiesnešu skaits. Atcerēsimies, ka tas notiek uz fona, kad visiem pārējiem, to skaitā ministriem, algas samazina vismaz par 20 procentiem, ministrijām štatus – par 30 procentiem, nemaz nerunājot par skolotājiem, kuru algas samazinās gandrīz uz pusi. Pie šīs dramatiskās situācijas un samazinājumiem citās nozarēs, kuri sasniedz pat 30 un 40 procentus, es teiktu, ka vismaz tiesas budžeta grozījumiem ir tikušas cauri “sausām kājām”.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
1 KOMENTĀRS
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Anonīms lietotājs
13. Jūlijs 2009 / 10:44
0
ATBILDĒT
Kāpēc netiek izskatīta iespēja atteikties no notāru pakalpojumiem īpašumu tiesību nostiprināšanā zemesgrāmatā. Zemesgrāmatas varētu apliecināt parakstus uz nostiprinājuma lūguma, un cilvēki būtiski samazinātu izdevumus, jo nebūtu jāmaksā notāriem par paraksta apliecinšanu!
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties