Grozījumi Kriminālprocesa likumā – situācija no 2009. gada 1. jūnija līdz 2009. gada 30. jūnijam

[1] No šīs rakstu kopas pirmā raksta iesniegšanas publicēšanai brīža izsludināti vēl divi grozījumi KPL. Tie abi izsludināti 2009. gada 30. jūnijā. Līdz ar to uzskatām par nepieciešamu nedaudz papildināt pirmajā rakstā ietverto statistisko informāciju par grozījumiem, kas veikti KPL laika posmā no tā pieņemšanas līdz 2009. gada 30. jūnijam.

[2] 2009. gada 11. jūnijā Saeimā trešajā lasījumā tika pieņemts likums "Grozījumi Kriminālprocesa likumā",¹ saskaņā ar kuru tika izdarīti grozījumi 17 KPL pantos un KPL papildināts ar 16 jauniem pantiem. Lielākā daļa grozījumu un visi papildinājumi veikti KPL C daļā, t. i., daļā kas reglamentē starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā. Šis likums stājās spēkā 2009. gada 14. jūlijā. Šo grozījumu būtiskākā daļa saistīta ar ES valstu nolēmumu par mantas konfiskāciju izpildes procesuālās reglamentācijas ieviešanu.

[3] 2009. gada 16. jūnijā steidzamības kārtībā divos lasījumos Saeimā tika pieņemts likums "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", saskaņā ar kuru tika izdarīti grozījumi 11 KPL A un B daļas pantos un pārejas noteikumi papildināti ar pieciem punktiem. Šo grozījumu būtiskākā daļa saistāma ar atteikšanos no tiesas piesēdētāju līdzdalības tiesas spriešanā, rezerves tiesneša institūta ieviešanu un koleģiāla tiesas sastāva trīs tiesnešu sastāvā iespējamības paredzēšanu pirmās instances tiesā.

[4] Pēdējo mēnešu Saeimas darbs dažādu likumu grozīšanā ir bijis kvantitatīvi ļoti piesātināts. Grozījumu, kas stājās spēkā 2009. gada 1. jūlijā, bija tik daudz un tie bija tik apjomīgi, ka vortālā likumi.lv vairs netika nodrošināta pilnvērtīga konsolidēto tiesību aktu versiju apskate. Tā, piemēram, attiecībā uz KPL konsolidēto teksta versiju 2009. gada 1. jūlijā bija norāde, ka "16.06.2009. likuma grozījumi, kas stājas spēkā 01.07.2009., nav iekļauti". ²

[5] Turpmākā šajā rakstā iekļausim visu trīs pēdējo KPL grozījumu komentārus, kuri izsludināti līdz 2009. gada 30. jūnijam.

Kriminālprocesā iesaistītās personas

Kriminālprocesa dalībnieku kopējais loks

[6] Kriminālprocesa dalībnieku loku pēdējās izmaiņas KPL skārušas kvantitatīvi nedaudz, taču diezgan būtiski. Šajā aspektā atzīmējama vairāku jaunu dalībnieku ieviešana. Proti, dalībnieku grupā amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, ieviests jauns statuss – prokurors kasācijas instances tiesā (KPL 43.¹ pants). Šī institūta ieviešana prasījusi kompleksas izmaiņas vairākos KPL pantos, kā arī pēc būtības ļauj izvirzīt vairākus diskutējamus jautājumus. KPL 42. pantā izslēgta panta trešā daļa, kas attiecās uz kasācijas instances tiesu, tādējādi šajā pantā ar nosaukumu "Valsts apsūdzības uzturētājs" reglamentēts tikai valsts apsūdzības uzturētājs pirmās instances un apelācijas instances tiesā. To, ka turpmāk nosaukums "valsts apsūdzības uzturētājs" netiek attiecināts uz prokuroru kasācijas instances tiesā, norāda arī jaunieviestā KPL 43.¹ panta nosaukums "Prokurors kasācijas instances tiesā" (nevis "valsts apsūdzības uzturētājs" kasācijas instances tiesā). Attiecīgā statusa reglamentācijā piekopta visai interesanta, KPL 3. nodaļai līdz šim neraksturīga pieeja. Tā, KPL 43.¹ pantā noteikts:

"(1) Kasācijas instances tiesā prokurors izsaka viedokli par tiesas nolēmuma likumību un pamatotību.

(2) Prokuroram kasācijas instances tiesā ir šā likuma 54. nodaļā noteiktās tiesības un pienākumi."

Redzams, ka KPL 3. nodaļā iekļautā tiesiskā statusa reglamentācijā visai sīki norādītas tiesības un pienākumi citām amatpersonām, kuras pilnvarotas veikt kriminālprocesu, (salīdzināšanai var skatīt, piemēram, valsts apsūdzības uzturētāja statusa apskatu KPL 43. pantā), bet šajā gadījumā iekļauta vispārīga norāde uz KPL nodaļu, kurā reglamentēta kasācijas tiesvedība. Lai arī pēc būtības atbalstām vispārīgas tiesiskā statusa reglamentācijas iekļaušanu KPL 3. nodaļā un uz sīka un sadrumstalota tiesību un pienākumu uzskaitījuma problemātiku esam norādījušas savās iepriekšējās publikācijās, tomēr vienlaikus vēlamies apgalvot, ka atšķirīga pieeja neveicina KPL kā metodoloģiski vienota normatīva akta uztveri un likumdevējam turpmāk būtu jāizvēlas vienots modelis salīdzināmu institūtu reglamentācijai.

[7] Turklāt amatpersonas, kura pilnvarota veikt kriminālprocesu, statusa ieviešana nav pietiekami pilnīgi atspoguļojusies visās KPL normās, kur tas bija nepieciešams.