Kriminālprocesa uzsākšana un atsevišķi vispārīgi jautājumi

[1] KPL 30. nodaļa nodēvēta "Kriminālprocesa uzsākšana un izbeigšana". Tajā pašā laikā šajā nodaļā ietvertas ne tikai normas, kas attiecas uz kriminālprocesa uzsākšanu un izbeigšanu, bet arī normas, kas attiecas uz citiem, vispārīgiem (uz visu procesu attiecināmiem) jautājumiem, piemēram, procesa apturēšana, atjaunošana, kriminālprocesa reģistrs, izlīgums u. tml. Līdz ar to izsakāms priekšlikums par KPL 30. nodaļas nosaukuma maiņu.

[2] KPL 30. nodaļā veiktas vairākas izmaiņas, kas skar lielu daļu no šajā nodaļā reglamentētajiem jautājumiem. Tā, KPL 372. pants, kas veltīts kriminālprocesa uzsākšanas kārtībai, papildināts ar jaunu daļu šādā redakcijā:

"(6.1) Ja kriminālprocess uzsākts par noziedzīgu nodarījumu, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu, procesa virzītājs par to paziņo Valsts ieņēmumu dienestam."

Neiebilstot pret jauniekļautajā normā ietverto ideju pēc būtības, atļausimies apšaubīt šo grozījumu nepieciešamību. Domājams, ka šīs izmaiņas nepamatoti nodala tikai vienu tiesisko jautājumu loku, kuru risināšanai var būt svarīga kriminālprocesa norise un rezultāti. Nenoliedzot, ka Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu aprēķināšanā varētu būt svarīga nozīme faktam par uzsāktu kriminālprocesu (piemēram, attaisnojuma dokumentu viltošana u. c.), jānorāda, ka arī citām institūcijām informācija par kriminālprocesu tikpat lielā mērā varētu būt svarīga un noderīga. Piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai jautājumos, kas saistīti ar pensiju un pabalstu aprēķināšanu, dažādām valstiskām institūcijām jautājumos, kas saistīti ar sertifikāciju, licencēšanu, u. tml.

Jaunā redakcijā izteikta KPL 372. panta septītā daļa:

"(7) Ziņas par uzsāktajiem kriminālprocesiem, konstatētajiem noziedzīgiem nodarījumiem, procesa virzītājiem, personām, kurām ir tiesības uz aizstāvību, un cietušajiem reģistrē informācijas sistēmā. Informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, ziņu iekļaušanas, izmantošanas un dzēšanas kārtību, ziņu glabāšanas termiņus, kā arī institūcijas, kurām ir piešķirama piekļuve informācijas sistēmā iekļautajām ziņām, nosaka Ministru kabinets."

Tādējādi KPL normā precīzāk norādīta informācija, kura reģistrējama informācijas sistēmā (sīkāk sk.: 04.10.2005. MK noteikumi Nr. 756 "Noziedzīgu nodarījumu reģistra noteikumi" ("LV", 162 (3320), 12.10.2005.)).

[3] Kārtējo reizi izdarīti grozījumi KPL 373. pantā, kurā reglamentēta atteikšanās uzsākt kriminālprocesu. Šajā pantā izmaiņas izdarītas jau trešo reizi (ar 28.09.2005., 19.01.2006. un 12.03.2009. likumiem). Izmaiņas, kas stājušās spēkā 2009. gada 1. jūlijā, ievieš vairākus būtiskus jauninājumus. Pirmkārt, grozījumi veikti KPL 373. panta pirmajā daļā. Nostāja, ka lēmumu par atteikšanos uzsākt procesu "pieņem rezolūcijas veidā", aizstāta ar nostāju, ka šo lēmumu "var pieņemt rezolūcijas veidā". Tādējādi procesa virzītājam, kurš pieņem attiecīgo lēmumu, ir piešķirtas tiesības izvēlēties, vai pieņemt "pilnu" lēmumu vai lēmumu rezolūcijas veidā. Mūsuprāt, šāda nostāja nav pareiza. Šobrīd KPL nav iekļauti kritēriji, pēc kuriem noteikt, kad lēmumu drīkst un kad nedrīkst pieņemt rezolūcijas formā. Līdz ar to, izdarot šādu izšķiršanos, procesa virzītājam pašam ir jānovērtē apstākļi, kādos nolēmums tiek pieņemts, un jāizvēlas normas jēgai atbilstošākais risinājums – pieņemt "pilnu" lēmumu vai lēmumu rezolūcijas formā. Taču bez skaidriem kritērijiem, strādājot lielas slodzes apstākļos u. tml., grūti iedomāties praksē situācijas, kad procesa virzītāji izvēlēsies pieņemt "pilnus" nolēmumus, veltot laiku un pūles nolēmumu motivācijas aprakstam. Līdz ar to prognozējams, ka arī turpmāk absolūts vairums lēmumu par atteikšanos uzsākt procesu tiks pieņemti rezolūcijas formā. Tajā pašā laikā atzīmējams, ka šis ir viens no procesu virzošiem lēmumiem, kurš ir pārsūdzams. Savukārt efektīva pārsūdzības realizācija nav iespējama bez pietiekamas informācijas par pārsūdzamā nolēmuma motivāciju. Tikai un vienīgi pārliecinoša motivācija var pārliecināt cilvēku, kurš līdz tam vēlējies procesa uzsākšanu, ka procesa uzsākšana nav iespējama vai nepieciešama, un atturēt viņu no šāda nolēmuma pārsūdzības. Līdz ar to, ja pārsūdzība netiek iesniegta, tiek aiztaupīts amatpersonu darbs šīs sūdzības izskatīšanā. Rezumējot varam norādīt, ka, mūsuprāt, izdarītās izmaiņas ir neefektīvas un nenodrošina pilnvērtīgu procesuālo garantiju sistēmu iesaistītajām personām. KPL būtu ietverama nostāja, kas paredz, ka attiecībā uz atteikšanos uzsākt kriminālprocesu vienmēr jāpieņem "pilnais" lēmums, proti, lēmuma pieņemšana rezolūcijas formā nebūtu pieļaujama. Tāpat būtu grozāma un papildināma nostāja par personu informēšanu par lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Šobrīd spēkā ir norāde, ka par šādu lēmumu "paziņo" iesniedzējam, izņemot ārstniecības iestādes un amatpersonas. Šī nostāja, mūsuprāt, būtu koriģējama. Pirmkārt, būtu norādāms, ka jāinformē ne tikai personas, kuras iesniegušas ziņas par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, bet arī personas, kuru intereses skar pieņemtais nolēmums. Te būtu ieskaitāmi noziedzīgā nodarījumā cietušie, jo faktiski ne vienmēr kompetentajās iestādēs vēršas pats cietušais, kas arī nav nepieciešams, piemēram, situācijā, kad viņš zina, ka pieteikumu par procesa uzsākšanu vai ziņas par iespējamu noziedzīgu nodarījumu jau ir iesniedzis kāds cits (piemēram, ārstniecības iestāde, tiesību aizsardzības institūcija u. c.). Domājams, ka par attiecīga lēmuma pieņemšanu būtu jāpaziņo arī personai, par kuras darbībām vai bezdarbību attiecīgais lēmums pieņemts, lai nepieciešamības gadījumā viņa varētu realizēt savas tiesības uz aizskarto interešu aizsardzību, piemēram, izvērtēt jautājumu, vai gadījumā nav noticis noziedzīgs nodarījums – apzināti nepatiess paziņojums par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

[4] KPL 373. pants papildināts ar būtisku jaunumu – proti, 2.¹ daļā iekļauta norāde: "Izmeklētājs ar prokurora piekrišanu vai prokurors var atteikt kriminālprocesa uzsākšanu, ja izdarīts noziedzīgs nodarījums, kuram ir noziedzīga nodarījuma pazīmes, bet ar kuru nav radīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu." Līdz šim uz šāda pamata nebija iespējams atteikties uzsākt kriminālprocesu, bet gan bija iespējams tikai izbeigt kriminālprocesu, atbrīvojot personu no kriminālatbildības saskaņā ar KPL 379. panta pirmās daļas 1. punktu. Grozījumi līdzinās Latvijas Kriminālprocesa kodeksa (turpmāk – Latvijas KPK) 5.³ pantā iekļautajai nostājai, kas paredzēja, ka norādītajos apstākļos ir iespējams atteikties ierosināt krimināllietu. Tomēr jāatceras, ka starp procesuālajiem institūtiem "krimināllietas ierosināšana/atteikšanās ierosināt krimināllietu" (Latvijas KPK) un "kriminālprocesa uzsākšana/atteikšanās uzsākt kriminālprocesu" (KPL) ir būtiska atšķirība, uz ko jau esam iepriekš norādījušas. Līdz ar to arī atteikšanās ierosināt krimināllietu sakarā ar to, ka ar noziedzīgo nodarījumu nav nodarīts tāds kaitējums, lai piespriestu kriminālsodu, un atteikšanās uzsākt kriminālprocesu šādu apstākļu dēļ nav pielīdzināmas.